Mums nekādā gadījumā negribētos pieļaut domu, ka mūsu mīļotie vīrieši kādreiz varētu spert tik šausminošo un riebīgo sānsoli. Šķiet, ka mēs taču viņus tik labi pazīstam! Bet…palūkojoties apkārt, mēs redzam, ka dzīve mēdz mest dīvainus un neparedzamus līkločus - mūsu paziņu lokā ir vismaz viens precēts vīrietis, kurš krāpj vai kādreiz ir krāpis savu sievu. Kāpēc tas ir tik ļoti neizbēgami un kas to veicina? espati.lv devās aprunāties ar četriem savstarpēji nepazīstamiem vīriešiem, uzaicinot viņus uz atklātu sarunu pie alus un grauzdiņiem.
Lai viss neizskatītos tik tipiski, jāatzīst, ka viens sarunas dalībnieks tomēr izvēlējās brendiju – tas efektīvāk atraisot mēli un domas. Lai nu būtu! Vienojāmies, ka visi trīs būs vienkārši Jāņi vecumā no 30 – 40 gadiem, jo, zinot mūs, meitenes, paniski centīsimies atpazīt savus mīļotos pat pēc samainītiem vārdiem.
Jānis 1. Mārketinga speciālists. Precējies četrus gadus. Bērnu nav. Ar sievu iepazinies darbā. Līdz kāzām satikušies trīs gadus.
Jānis 2. Apdrošināšanas speciālists. Šķīries. Laulība ilgusi sešus gadus. Līdz kāzām satikušies gadu. Dēlam 8 gadi. Apprecējies kaisles vadīts.
Jānis 3. Fotogrāfs. Precējies trīs gadus, bet uz nenoteiktu laiku no sievas dzīvo atsevišķi. Līdz kāzām satikušies septiņus gadus, no kuriem trīs dzīvoja kopā. Apprecējies pēc sievas vēlēšanās.
Jānis 4. Firmas direktors. Precējies četrus gadus. Divi mazi bērni. Pirms kāzām satikušies divus gadus. Apprecējies, jo apzināti vēlējies ģimeni ar bērniem.
Soli pa solītim
Jānis 2. Paradoksāli šķiet tas, ka pašā sākumā un vēlāk kādu laiku sekss ir ļoti bieži un arī ilgi – var
ņemties kaut divas stundas. Gribas kaut ko pamēģināt, paālēties ārpus mājas. Mums tas viss piebremzējās, kad sieva palika stāvoklī. Viņa vairs tik daudz negribēja. Es saprotu, ka sievietei šajā periodā var viss mainīties. Mēs arī kopā lasījām visādas jaunajiem vecākiem domātās literatūras. Sapratu, ka tas ir normāli, ka pēc dzemdībām varēsim atkal atgriezties vecajā ritmā, bet kas tev deva. Izrādās, pēc tam viss ir vēl sarežģītāk. Arī cietos, biju saprotošs. Un tad es atradu arī dažādus materiālus un dakteru rakstus par to, ka tomēr tai sievietei kādu laiku pēc dzemdībām ir kaut kā pie tā jāsāk strādāt, ja galīgi viss tomēr ir grīstē, bet viņai nenāca ne prātā šo problēmu risināt.
Jānis 4. Tā kā man jau ir divi bērni, daļēji varu piekrist. Tikai mūsu gultas prieki samazinājās pakāpeniski. Pirms kāzām bija uguņi, pēc tam ieslēdzās
laulību režīms, pēc pirmā bērna bija mazāk seksa, tagad pavisam maz. Bet uz to skatos tā, ka visu laikam nevar gribēt. Es gribēju bērnus. Bērnus arī dabūju.
Jānis 3. Jā, kaut kas ir ar tām kāzām. Ar sievu esam jau ilgi kopā, bet ir sanācis tā, ka šo gadu laikā tu sāc otru ļoti labi iepazīt un vairs jau pats neizturies kā kaislīgs mīļākais. Sieva man bieži teica, ka jūtas neērti jaunajā gultā, ko nopirkām, ievācoties citā dzīvoklī. Gāja gulēt otrā istabā uz izvelkamā dīvāna un teica, ka viena labāk izguļoties. Man arī gribējās gulēt, ātri aizmigu, tāpēc kaut kā pie viņas uz otru istabu nepiestaigāju. Viņa pie manis arī ne. Ekonomisku apstākļu dēļ bija jāpārvācas uz krietni mazāku dzīvokli. Viņa teica, ka grib padzīvoties pie māsas, kamēr nekļūs vieglāk ar finansēm. Tagad dzīvoju viens.
Kā tas notika pirmo reizi?
Jānis 3. Tolaik mana sieva nepārtraukti čīkstēja par savu izskatu – resns dibens, kājas, mati nav labi utt. Beigu beigās viņa bija ar sevi tā pārņemta, ka pat sāka no manis kautrēties, gulēja T kreklā, jo viņa, redz, esot nesmuka. Mani mīlestības apliecinājumi neko daudz nelīdzēja, liekas, viņai eksistēja tikai viņas pašas viedoklis. Tā kā es kādu laiku nevarēju tuvoties tādai depresīvai sievietei, pienāca brīdis, kad radās izdevība
izšaut to spriedzīti citur. Nu ko lai saka – pati vainīga. Un pēc tam jau viņa pārvācās gulēt uz tā dīvāna.
Jānis 2. Man šķita, ka viņa mani ir atstājusi novārtā. To es sapratu, kad
uzvilkos no citas sievietes intereses par mani. Es sapratu –
eu, es vēl tomēr esmu iekārojams! Man bija svarīgi, lai kāds pajautā, kā man iet, lai kāds izsaka komplimentu, ka šodien gan labi smaržoju, piemēram. Varbūt izklausās sievišķīgi, bet tā tas ir. Es gribēju, lai mani vienkārši samīļo. Un man patiešām patīk sieviešu uzmanība. Var arī teikt, ka izšķīrāmies tāpēc, ka viņa nevarēja ciest, ka patīku citām sievietēm, bet pati neko lietas labā nedarīja.
Jānis 4. Manai sievai ir periodi, kad viņa kļūst neciešama. Pēkšņi kļūst par pilnīgu tiklīti, viss pēkšņi ir
fui, kaut gan kopā esam skatījušies pornofilmas un seksojuši arī nakts vidū kāpņutelpā pēc baļļuka. Kad viņai uznāk šitas pretīgais periods, es sarosos un skatos apkārt.
Jānis 1. Man nav īpašas vēlmes nevienu krāpt vai meklēties citur. Uzzināju, ka viņa krāpusi mani komandējuma laikā. Vienkārši izlīdzināju parādu. Es zināju, ka tāpat nenomierināšos. Mazliet jau mierināja fakts, ka tas noticis citā valstī, ka tā tēviņa šeit nav, bet tik un tā. Viņa atzinās pati, kad atradu neapgāžamus pierādījumus, salīgām, bet es nevarēju tomēr nomierināties. Vēlāk viņai pateicu. Protams, dusmās ārdījās, bet tagad atkal viss ir kārtībā.
Vai spētu būt attiecībās uzticīgs visu laiku?
Jānis 1. Jā, tāds arī vienmēr esmu savās attiecībās bijis Šoreiz krāpu tikai tāpēc, lai atriebtos.
Jānis 2. Godīgi sakot, nekad neesmu bijis uzticīgs pavisam. Kaut kā vienmēr ir bijis tā, ka paslīd kāja…
Jānis 4. Esmu bijis uzticīgs tikai vienās attiecībās. Tur man ar sievieti bija fantastisks sekss.
Jānis 3. Neuzticībai vienmēr ir vistiešākais sakars ar seksu, pareizāk sakot, vai vīrietim ir pietiekoši daudz un kvalitatīva seksa. Labi, kvalitāte arī ir tāds relatīvs jēdziens. Ja man katru nakti būtu nez kādi brīnumi un izvirtības, laikam sajuktu prātā. Vajag arī veco labo misionāra pozu.
Jānis 4. Nu nezinu gan, daudzveidība jau arī ir daudzās sievietēs. Ja seksīgs zaķis ir tev pieejams, tas uzdzen to
gribuli vēl vairāk. Es melotu, ja teiktu, ka negribētu seksu ar seksīgu sievieti. Es tomēr
parakstītos.
Jānis 2. Laikam jau tā ir. Nav vienas receptes, un ne jau tikai mājas apstākļi to ietekmē. Man patīk iekarot, man patīk, ka mani apbrīno. Pieradums mājās ir neizbēgams. Viņa jau nemaz nevar uz mani paskatīties kā pirmo reizi, bet tā gribas to sajūtu!
Jānis 3. Piekrītu, man arī patīk medīt. Pavedināt sievieti, zināt, ka viņa mani grib, ļaut viņai uzaicināt mani pie sevis uz mājām. Tas nozīmē, ka viņa bezmaz vai uzņemas galvenās rūpes.
Jānis 1. Ar mani gan bija ļoti vienkārši. Tā kā gribēju atriebties sievai, es realizēju savu iekāri un simpātijas pret sievieti, kuru biju jau ievērojis ilgāku laiku, bet nebiju domājis, ka to tiešām kādreiz izdarīšu. Izrādās vajadzēja tikai piestrādāt un izdevās. Nav tā, ka mani sātans raustītu visu laiku.
Jānis 2. Bet nevajag pārprast – nav tā, ka vajag vienkārši
nokniebties. Tas process, kontakta veidosana, sievietes iekāre, tas jau ir tas, pēc kā tu ilgojies. Fiziski tu vari gulēt ar savu sievu…nu, ja vari.
Jānis 1. Katrā ziņā kurš vīrietis gan var noliegt, ka skaista sieviete nemodina viņā mednieka instinktu? Tik un tā ir tā kāre pēc piedzīvojumiem, kaut gan tā ne vienmēr jārealizē. Un kurš to noliedz, tas ir vistīrākais melis.
Vainas sajūta – vai tāda ir?
Jānis 4. Ja prot nodalīt mīlestību no parastas iekāres, tad kāda tur vainas sajūta? Es to cilvēku, iespējams, vairs nekad neredzēšu. Es to sievieti nemīlu.
Jānis 2. Jā, bija vainas sajūta, bet kaut kā mani tā sajūta neatturēja to atkārtot. Visu laiku, kad to daru, jūtos tāds kā vainīgs. Galu galā es taču neprecējos ar domu, ka krāpšu sievu. Es domāju, ka tas ir uz mūžu, pa īstam…Bet izrādījās, ka viņa nespēj manī radīt tās sajūtas, lai es to nedarītu.
Jānis 3. Es atmetu ar roku visai tai uzticībai, kad apnika cīnīties ar sievas pārmetumiem par visādām citām lietām. Galu galā tev rodas priekšstats, ka tu nekad tāpat pa prātam nevari izdarīt.
Jānis 4. Saka jau, ka vīrieši vienkārši pēc dabas ir apkārtskrējēji, bet kuru mēs te mānām! It kā sievietes to darītu mazāk, tikai viņām daudz veiksmīgāk sanāk tos teātrīšus spēlēt –
es jau neesmu tāda!
Jānis 1. Es domāju, ka neuzticība nav nenovēršama. Vienkārši uzticība ir kaut kas tāds, pie kā tev jāstrādā, jo tu taču arī gribi to saņemt pretī.
Jānis 4. Prātīgi rūkts. Un uz to arī iedzersim!
