Greizsirdība – mīlestības pazīme vai slimība?

Tādas jūtas kā mīlestība, iekāre un greizsirdība allaž iet roku rokā. Greizsirdība ir grūti apvaldāma kaislība, tā var gan piešķirt attiecībām dzirkstelīti, gan izpostīt tās.  Greizsirdības spēks var būt tiešām iznīcinošs, ja cilvēks neapzinās, cik tālu tai drīkst ļauties.

Kas ir greizsirdība?

Pamatā greizsirdība ir dusmu un baiļu sajaukums. Dusmas par to, ka kaut kas nenotiek kā vēlies, ka mīļotais pārāk daudz runā, flirtē ar citu. Savukārt bailes rodas no iespējas zaudēt mīļoto. Tiesa gan, greizsirdībai ne vienmēr ir tiešs sakars ar mīlestību. Greizsirdība var rasties arī tādēļ, ka cilvēks nerod pretmīlu. Par to stāsta arī Bena Džonsona atziņa: „Ne jau tad cilvēks ir greizsirdīgs, kad mīl, bet kad grib tikt mīlēts.”
Psihologi pagaidām tā arī nav vienojušies par vienu greizsirdības definīciju, jo tās mēdz būt ļoti dažādas. Skaidrs ir tas, ka tiek izšķirtas divu veidu greizsirdības – patoloģiskā, tai ir raksturīgas uzmācīgas aizdomas, kam nav reāla pamata, kā arī intensīvas emocionālās reakcijas un partnera pārmērīgā kontrole. Šāda veida greizsirdība var norādīt uz psihisku nestabilitāti. Pastāv arī kognitīvā greizsirdība, kura parasti ir pamatota, jo to kontrolē prāts un emocijas.

Tiek uzskatīts, ka greizsirdību izraisa nedrošības sajūta, kompleksi, vai arī pārāk liels privātīpašnieciskums. Greizsirdības iemesls var būt negatīva iepriekšējā pieredze – iepriekšējās attiecībās cilvēks tiek piekrāpts un tāpēc uzmana, lai tas nenotiek atkārtoti.
Bieži vien greizsirdība ir tā, kas izraisa vardarbību ģimenē vai pāra attiecībās. Vārds pa vārdam, emocijas veļas pāri malām, dusmas virmo un kāds no partneriem zaudē savaldību, paceļot roku pret otru.

Greizsirdība var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību, jo tās ietekmē organismā izplatās šoka hormoni, kas var sagraut imunitāti. Šī sajūta ir sena kā pasaule, tā ir aizsākusi karus un tās dēļ diži vīri ir duelējušies līdz nāvei. Tā ir apdziedāta un aprakstīta visās tautās - kaut vai Šekspīra slavenajā lugā "Otello". Greizsirdība aptumšo prātu, tā reizēm liek rīkoties neadekvāti.



Greizsirdības plusi

Protams, greizsirdība normas robežās nav kaitīga un ir pat vajadzīga. Nelielas greizsirdības izpausmes – vārdiskas vai uzmesta lūpa, iespējams, palīdzēs partnerim attapties, ka nu jau pārāk ilgi ir aizrunājies ar savu glīto kolēģi. Neliela greizsirdības deva ļauj justies vajadzīgam, jo greizsirdības trūkumu bieži vien tulko nevis kā pārliecību par savu otru pusīti, bet gan kā vienaldzību.
Sievietes bieži atzīst, ka jūtas glaimotas par vīra uztraukumu un bažām brīdī, kad viņas ielaižas sarunā ar savu vīriešu kārtas paziņu. Tieši tādos brīžos, kā atdzīst vairāki vīrieši, viņši pamana, cik burvīga ir viņa sieviete, kā viņam ir paveicies un cik ļoti kaitina tas čalis, kas mēģina piekantēties. Šāda veida greizsirdība visticamāk ir patīkama arī vīriešiem.

Par greizsirdību runājot...

Jānis: Es pats neesmu greizsirdīgs, tādēļ varu teikt, ka greizsirdība ir traucējoša, tā vairāk var atgrūst no otra cilvēka un izpostīt attiecības, nevis uzlabot. Labi, neliela greizsirdība liek justies vajadzīgam, parāda, ka otram cilvēkam nav vienalga, bet kad sākas jautājumi – kāpēc tu tā, kāpēc tu šitā? kāpēc tu uz viņu paskatījies? kas tev atsūtīja sms?, kā arī parādās kontrole - e-pastu un draugu paroļu uzlaušana, lai tik kaut ko izlasītu, tas nav normāli.

Kārlis: Neesmu slimīgi greizsirdīgs, bet tomēr šī īpašība man piemīt. Manuprāt, attiecībās lielākā daļa strīdu ir tieši greizsirdības dēļ. Nezinu, kādām ir jābūt attiecībām, lai vīrietis varētu justies pilnībā pārliecināts, kad dāma viena dodas izklaidēties. Pašam ir sanākuši strīdi ar sievieti greizsirdības dēļ. Piemēram, kopā dodamies uz pasākumu, bet viņa pārlieku daudz runā, koķetē ar citu. No malas jau tas viss ir ļoti labi redzams – sejas izteiksmes, netīšie pieskārieni. Vīrietis pieglaimojas manai dāmai, un es redzu, ka viņai tas patīk, iespējams, tā ir tīra pašapliecināšanās, bet tomēr patīk. Tad nu, gribu vai nē, sāku dusmoties. Manuprāt, tieši šādu iemeslu dēļ sākas kautiņi vīriešu starpā, jo saruna ir bijusi pārāk ilga, un izskatās, ka dāmai tas ir paticis.
Protams, ir jāapzinās robežas. Var rasties agresija pret vīrieti, jo viņš ir fiziski vienlīdzīgs, bet ne pret sievieti.

Raitis: Es pats neesmu īpaši greizsirdīgs, gadās gan, bet reti, jo mana draudzene man nedod iemeslu greizsirdībai. Draudzene gan ir ļoti greizsirdīga, varētu pat teikt – slimīgi. Tikko kā es runāju ar citu, kolēģi vai paziņu, uzreiz tiek uzmesta lūpa, seko draudi utt. Greizsirdība reizēm rodas no domas vien, ka es varētu slepus satikties ar citu, lai gan šādām domām nav pat pamata. Bet teikšu kā ir – mani tas netraucē, tas pat mazliet uzjautrina. Jo es jau zinu, ko daru un ko nē. Un tas aizvainotais skats manī izsauc smaidu, kas savukārt sadusmo meiteni vēl vairāk. Jau pāris gadus dzīvoju ar šādu meiteni un viss ir kārtībā, jo es to uztveru ar vēsu prātu.
Inga: Es esmu greizsirdīga, bet cenšos to neizrādīt, jo kā dzīve ir pierādījusi, kas ir gājējs – tas ies arī tāpat.
Arī pašai reiz gadījās ļoti greizsirdīgs vīrietis. Tāds, kas mēģina izokšķerēt visu pagātni, mēģina liegt tikties ar draugiem, no domas vien, ka man kādreiz bijis kāds cits – paliek dusmīgs. Bet tas taču ir loģiski, ka sievietei ir pagātne, bijušas attiecības. Jo, ja vīrietis satiekas ar jau pieaugušu sievieti, viņš nevar gaidīt jaunavu, kas visu savu dzīvi pavadījusi klosterī. Jā, bet konkrētais vīrietis jau sāka iet galējībās, vēlējās iekaustīt katru, kas uz mani paskatījās, centās kontrolēt mani. Greizsirdība gan nebija vienīgais iemesls, bet šīs attiecības izjuka, jo nav iespējams būt kopā ar vīrieti, kas tevi morāli smacē.

Estere: Es esmu slimīgi greizsirdīga. Es nevaru izturēt, ka mans draugs pat skatās uz citu, nemaz nerunājot par kaut kādu komunikāciju. Man šķiet, ka tai brīdī man galvā kaut kas nesaslēdzas, jo mani pārņem dusmas, atriebības alkas, lai gan nekas jau nav noticis. Ar prātu to it kā saprotu, bet nevaru kontrolēt, jo negribu būt naivā, uzticīgā meitene, kas gaida mājās, kuru var viegli pievilt. Es viņam tā arī esmu paziņojusi – runā ar vīriešiem, nevis ar sievietēm. Mans draugs gan to uztver mierīgi, laikam ir pieradis pie maniem izgājieniem.
Reizēm cenšos arī izokšķerēt telefonu, draugus, bet tad sajūtos vainīga. Lai gan labāk kontrolēju, lai zinu, no kuras puses vējš pūš. Savukārt, ja greizsirdība ir vērsta pret mani, man tas šķiet smieklīgi, jo es taču nekrāpšu, es taču sevi pazīstu.

Inguna: Vēlme sargāt to, kas pieder tev, ir normāla, bet ja pēc daudziem laulībā pavadītiem gadiem joprojām ir jautājumi – kā tu viņu pazīsti? kādēļ ar viņu runā?, tas ir nomācoši. Lai gan cilvēku jau pieņem tādu, kāds viņš ir, ar plusiem un mīnusiem, bet nekas patīkams tas nav, to varu teikt no savas pieredzes.

Kā tikt galā ar greizsirdību

Greizsirdības velniņš nudien nav patīkams - tas bojā dzīvi abiem iesaistītajiem cilvēkiem. Greizsirdības problēma bieži vien tiek risināta psihoterapeita kabinetā, bet, ja tev nav ne laika, ne gribēšanas, ne līdzekļu, piedāvājam tev pāris ātros psihoterapeita ieteikumus:
- centies saprast, kas izraisa tavu greizsirdība (iepriekšējā pieredze, bailes no zaudējuma u.c.);
- pastāsti partneriem, kā jūties, izrunājieties, lai jūsu attiecībās ienāk sapratne;
- kaut vai uz lapas uzraksti visas savas labās īpašības un saproti, ka esi laba, ka esi pelnījusi savu vīrieti, ka arī viņš tevi redz tikpat burvīgu;
- savaldies, mēģini apslāpēt savu kaislību izvirdumu, kaut vai aizskaiti līdz desmit un gaidi, līdz dusmas būs pāri, jo impulsīvi skandāli pie nekā laba nenoved, labāk visu apdomāt racionāli.

Greizsirdību pārvarēt ir ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami, tā ir daļa no cilvēka dabas. Ja nevari to pārvarēt, centies vismaz savaldīt un nekrist tādās galējībās kā izsekošana, e-pastu pārbaude, katra soļa kontrole, morāla un fiziska vardarbība. šāda rīcība nenovēršami novedīs pie nepatīkamām sekām.

Un, galu galā, strādā pie savas pārliecības, ka esi vienīgā un neatkārtojamā. Ja arī tavas aizdomas un greizsirdība uz kādu daiļā dzimuma pārstāvi izrādīsies pamatota, iziesi no šīs situācijas ar godu un paceltu galvu, nezaudējot savaldību. Šis kundziņš nav mācējis tevi novērtēt, un noteikti būs kāds cits, kas to izdarīs.