Emocionālais romāns - kas tas tāds?

Dzīvē sastopam tādus pretējā dzimuma pārstāvjus, ar kuriem laika gaitā izveidojas ciešs emocionāls kontakts bez fiziskas tuvības, kaut gan mīļotais cilvēks ir tepat līdzās un savu vērtību mūsu acīs it kā nav zaudējis. Kāpēc dažreiz tik viegli uzticēties cilvēkam, ar kuru nesaista kopīga gulta vai laulības saites? Kā noskaidrot, vai patiešām esat tikai labi draugi?

Inese: Esmu precējusies un man ir maza meitiņas. Šobrīd meitai ir pusotrs gads un abas dzīvojam mājās. Ar vīru man ir brīnišķīgas attiecības, tikai tiekamies vakarā pēc darba, kad viņš jau saguris. Tāpat mūsu dzīvē iestājusies maza rutīna, bet nekādā ziņā neesam viens otram apnikuši. Tāpēc vēl vairāk esmu neizpratnē par radušos situāciju, par kuras nepareizību apjautu tikai nesen. Man ir  labs draugs Edgars, kuru vīrs nepazīst - viņš zina par viņa eksistenci, bet neko vairāk. Iepazināmies pirms trim gadiem, kad bija kopīgas darba darīšanas, strādājām pie kāda projekta. Nezinu, kā tas aizgāja, bet sākumā caur e-pastu sazinājāmies tikai par darba darīšanām, tas gan notika ļoti bieži  - arī ar dažādiem jokiem un uzmundrinājumiem. Arī pusdienās esam gājuši. Edgars ir ļoti interesants cilvēks, esmu par viņu ieminējusies arī vīram, jo bija brīži, kad nācās sazvanīties arī ārpus darba laika. Neko apzināti neslēpu, un nebija arī iemesla. Kad projekts beidzās, turpinājām sarakstīties kā ierasts, bet šoreiz jau daudz draudzīgāk un personiskāk, daudz uzzināju par viņa interesēm, dzīvi kā tādu. Arī viņš par mani zināja daudz. Zināja arī, ka esmu precējusies, bet nekādi nepiedienīgi piedāvājumi nekad nebija bijuši un arī nav līdz šim brīdim. Tā nu mūsu platoniskā un ciešā draudzība ilgst jau trīs gadus. Tikai nesen es sapratu, ka viņš ir informēts par tādām manām sajūtām, dažādiem pārdzīvojumiem, pārdomām, par ko mans vīrs pat neko nezina. Esmu viņam uzticējusies, sarunājusies un atklājusies daudz vairāk, nekā savam laulātajam draugam. Tikko sastopos ar kaut kādām grūtībām vai rodas sadzīvisks jautājums, es zvanu Edgaram. Un galvenais, ka es zinu, ja mans vīrs par šo ciešo draudzību zinātu, viņu tas pat ļoti sadusmotu un droši vien, sāpinātu, un arī es neesmu bijusi pret viņu šajā ziņā atklāta. Mūsu draudzībā it kā nav nekā nosodāma, tomēr emocionāli man Edgars ir ļoti mīļš. Šobrīd ir pienācis tas moments, ka vairs nespēju sadzīvot ar savu divkosību, jo esmu sapratusi, ka šis sakars laikam nemaz nav tik nevainīgs, ja jau baidos vīram atzīties.

Vai platoniskā mīlestība?

Psihologiem šāda veida attiecību modelis nav nekas jauns, un tas jau pasaulē nodēvēts par emocionālo romānu. Amerikāņu psihoterapeits M.Gerijs Ņūmens pat sarakstījis grāmatu "Emocionālā neuzticība". "Runa nav par to, ka nesarunājamies ar saviem dzivesbiedriem, jo mums taču ir, par ko runāt - par sadzīviskām lietām, tēriņiem, bērniem, bet mēs nedalāmies savās sajūtās un pārdzīvojumos, kas ir svarīga dzīves sastāvdaļa", apgalvo Ņūmens.  Tāpat veselīgi ir kopā pasmieties, padalīties dažādos piedzīvojumos no pagātnes utt. Ja to visu tu atdod citam cilvēkam, nevis savam tuvākajam, arī šādas it kā nevainīgas un platoniskas attiecības bez fiziska kontakta patiešām spēj pat sagraut laulību. Jo vairāk emocionalās enerģijas patērēsi ārpus attiecībam, jo mazāk tās paliks jums diviem. Ja pastāvīgi nedalāmies savās sajūtās un emocionālajos pārdzīvojumus ar tuvākajiem vai tie nedalās ar mums, rodas iespaids, ka tiem par mums ir zudusi interese. Emociju un sapratnes bads tiek remdēts ārpusē. Un pie apvāršņa parādās emocionālais glābējs.  Šīs attiecibas veidojas nevilšus, pamazām, maziem solīšiem, tieši tāpēc tajās var iebraukt tik dziļās auzās, jo starp jums taču "nekā nav".

Vai man ir emocionālais romāns?

Pajautā sev, vai vari par savu uzticamo vēstuļu draugu vai biežo pusdienu biedru, kurš par tevi zina "visu"  droši pastāstīt otrajai pusītie? Ja nē, kāpēc? Viņš būs greizsirdīgs vai arī tu īsti neesi pārliecināta par savām sajūtām? Atceries, brīdī, kad sāc glabāt noslēpumus, pat visnevainīgākos, cieš jūsu abu intimitāte attiecībās, jūs, iespējams, pavisam nedaudz, bet viens no otra attālināties. Jo ilgāk šis emocionālais sakars tiek uzturēts, jo lielāka ir iespēja, ka tas pāries fiziskā kontaktā.

Kā būtu, ja būtu...

Ineses gadījumā vienīgais trauksmes signāls bija viņas atskārsme, ka vīram tas noteikti nepatiktu, kaut gan attiecībās ar Edgaru nav pieminēta savstarpēja seksuāla pievilcība, turpretim nereti gadās, ka pret  "vēstuļu" draugu rodas arī seksuāla interese.

Baiba: Dainis mani uzrunāja "draugos", gribēja iegādāties drauga mašīnu, kuras foto biju ievietojusi arī savā galerijā. Nezinu, kam viņš bija draugs, bet par auto kāds bija pateicis. Mašīnu gan nenopirka, bet sarakstīties turpinājām. Viņš zināja, ka neesmu brīva meitene, bet tas vēstulēm netraucēja. Arī man bija interesanti, jo viņš nebārstīja parastās apnicīgās frāzes un banālos tekstus, atsūtīja pa anekdotei, mūzikas klipam utt. Pēc pāris mēnešiem sapratu, ka šīs vēstules jau gaidu ar nepacietību, kaut gan nekad nebijām tikušies. Radās vēlme satikties, arī no viņa sapratu mājienus, ka varētu taču saskrieties uz tēju. Tajā brīdī sajutu īstu taureņu vētru vēderā. Un tad es sev teicu - STOP! Man ir jāizdomā, ko daru, jo tā es varu sabojāt esošās attiecības, kaut gan tas pavisam tā nebija domāts. Ar draugu esam kopā četrus gadus. Pašlaik manu un Daiņa tikšanos esmu atlikusi, aizbildinoties ar aizņemtību, bet pavisam pārtraukt saraksti man nav spēka, šķiet ka jāatsakās no kaut kā patiešām jauka.

Sapņojot par to, kā būtu, ja būtu, jāņem vērā tas, ka emocionālais draugs pašlaik ir ārpus tavas dzīves, viņš nepazīst tevi ne kā mīļoto, ne sievu, ne mammu savam bērnam, tāpēc visas sadzīviskās problēmas un ikdienas pienākumi, prakstiskās lietas  jums nav jādala. Šī iemesla dēļ šīs attiecības "pa gabalu" maldīgi var tik uzliktas uz tāda kā augstāka sapņu pjedestāla - kā būtu, ja mēs abi būtu kopā? Viņš ir tik jautrs, saprotošs, vienmēr uzklausa, atbild uz telefona zvaniem, e-pastiem un atrod laiku iedzert reizi nedēļā tēju... Arī aizliegtais auglis vienmēr šķiet ļoti salds. Bet vai tiešām vēlies upurēt visu un mēģināt pārkāpt robežu? Vai esi pārliecināta, ka princis nepārvērtisies par ķirbi pirmajā kopdzīves nedēļā?

Kad jāpieliek punkts

Bieži šadām emocionālām attiecībām grūti pielikt punktu, un tas velkas ļoti ilgi tikai tāpēc vien, ka fiziskā kontakta nav bijis, fantāzijas nav realizētas. Bet ja patiešām ir vēlme šādu kārdinājumu pat nekad nepiedzīvot, vērts padomāt par to, ka šādai slepenībai būtu jāpieliek trekns punkts, bet turpinājuma "šad tad" un "tikai reizi mēnesī".  Jo galu galā - kāpēc gan tavs labākais draugs nevarētu iepazīties ar tavu mīļoto? Jums taču nav, ko slēpt! Vislabāk šādu aizraušanos uzskatīt par trauksmes zvanu attiecībās - kas tev trūkst, ko tu meklē savā slepenajā draugā? Iespējasm, šīs ipašības ir meklējamas turpat balkus - tavā dzīvesbiedrā, bet neesi pati pietiekami labi tās saskatījusi, jo esi aizrāvusies ar savu iedomāto ideālo vīrieti, ar kuru tu vari tik daudz izrunāt! Katrā ziņā, padomā, vai mesties kāda cita virtuālajos vai emocipnālajos apskāvienos ir izeja, kā sevi pilnveidot un celt savu pašapziņu. Atrodi sev jaunu nodarbi - realizē hobiju, nodarbojies ar sportu, sagādā negaidītu pārsteigumu mīlotajam, jo ļoti iespējams, ka arī viņš ilgojas pēc tavas uzmanības. Galu galā izrunājieties, ja saproti - šajās attiecībās negūsti piepildijumu.