Iepazīšanās sporta zālē - mīts vai realitāte?

Piedaloties kādā „sportisku” sieviešu sarunā, kurā tika apspriesta gaidāmā vasara un izskats, ar kādu tās vēlētos to sagaidīt, saruna ievirzījās arī par iepazīšanās iespējām, kādas paveras, apmeklējot sporta klubus. Mani šī tēma ieinteresēja...
Vēlāk šo jautājumu es uzdevu fitnesa treneriem Aleksandram un Artūram, kuri savu darba dienu pavada dažādās Rīgas trenažieru zālēs.

Tā kā intervijas laikā tika atklātas visnotaļ "intīmas” treneru darba nianses, vārdi puišiem ir mainīti.

Tātad - vai sievietes un vīrieši uz sporta klubu nāk, lai iepazītos?

Aleksandrs: Protams, ar ko gan sporta zālē atšķiras, piemērām, no kluba...

Artūrs: Sporta zālē nelieto alkoholu. (Smejas). Bet šeit ir citas priekšrocības, jo vienmēr var atrast iemelsu, lai uzsāktu sarunu. Piemēram, pajautāt vai viņš/viņa vēl lietos šo trenažieri.

Aleksandrs: Vislabākais veids, kā uzsākt ar vīrieti sarunu, palūgt viņam, lai viņš asistē kādu no vingrinājumiem, var arī pajautāt, vai viņš nezina, kas ir jādara, lai uztrenētu kādu muskuļu grupu. Vīrieši nekad neatsaka.

Ilgus gadus strādājot par treneriem, vai spējat nodalīt sievietes, kuras nāk tiešām trenēties no tām, kas nāk iepazīties vai atklāti izrādīties?

Artūrs: Nu, protams, ka. Kā gan bez tādām sievietēm.

Aleksandrs: Te ir viena nianse. Kas tas ir par klubu un kur tas atrodas? Tā saucamo prestižu sporta klubu kontingents un visa tā filozofija ļoti atšķiras no parastā kluba. Un tūlīt es paskaidrošu, kāpēc. Uz parastu  fitnesa klubu cilvēki nāk, lai nodarbotos ar sportu, uz prestižu – izrādīties.

Artūrs: Es negribētu piekrist. Prestiža kluba apmeklētāji var atļauties apmaksāt tos pakalpojumus, ko šis klubs piedāvā. Viņi arī nāk nodarboties ar sportu. Un tāpēc nevar, piemēram, visas sievietes, kas nāk uz tāda veida klubiem, pielīdzināt vienai kategorijai. Kaut gan tāda veida klubos biežāk iegriežas sievietes, kurām ir nepieciešams kādam vēlāk pastāstīt, ka viņa apmeklē tieši konkrēto fitnesa klubu.

Aleksandrs: ... bet tu piekrīti, ka tāda veida klubos vieglāk ir satikt kādu viņai „vajadzīgo” vīrieti?

Artūrs: Jā, piekrītu, bet vīrieši jau arī nav muļķi, kaut gan uz tādām sievietēm ir patīkami skatīties.

Labi, kādas ir atšķirības starp „darba rūķi” un „atpūtnieci”? „Darba rūķis” manā izpratnē ir sieviete, kura nāk nopietni trenēties.

Aleksandrs: Grūti tā viennozīmīgi atbildēt, bet ir sievietes, kuras pirms ienākšanas sporta zālē KĀRTĪGI pielabo meikapu.

Artūrs: O, jā! Tas uzreiz krīt acīs. Viņas uz sevi ir sakarinājušas visas iespējamās rotas lietas. Pirkstos ir lieli gredzeni, kas ļoti traucē veikt vingrinājumus. Kā tu saki - „atpūtnieces”, es teiktu - „ meklētājas”. Viņas bieži tā īsti ne ar ko nenodarbojas. Viņas mazliet pamin baiku, mazliet pastaipa muskuļus, un dod priekšroku tiem vingrinājumiem, kas pēc viņu domām  skaisti izskatās.

Aleksandrs: Ja viņas uzsāk sarunu ar paziņu, tad noteikti dara to tā, lai visi apkārtējie uzzinātu, ka viņa ir šeit. Es visu laiku apbrīnoju tās sievietes, kas uz zāli nāk ar tiem pielīmētajiem nagiem. Es pat nezinu, kā lai tādām sastāda vingrojumu plānu, jo vairumā gadījumu, lai izpildītu vingrinājumus ir nepieciešams pilns un spēcīgs plaukstas satvēriens.

Artūrs: Daudzas sievietes uz klubu nāk kā uz modes skati. Viņu apģērbs ir tik perfekts, ka jāsāk domāt, ka pie viņu izskata ir piestrādājis stilists.

Vai tas ir slikti?

Artūrs: Nē, tas ir skaisti, bet izskatās tā mazliet dīvaini. Sieviete uz klubu atnāk vienu reizi nedēļā, tad parādās pēc mēneša, tad atkal pēc mēneša. Rodas jautājums, ko viņa te dara?

Aleksandrs: Tādas apmeklētājas pompozi pasūta treniņu grafiku, rada tādu iespaidu, ka tūlīt, tūlīt viņa kļūs par treniņu monstru, bet tad... vienu divas reizes parādās, bet tad uz mēnesi pazūd.

Un otrs sieviešu tips?

Aleksandrs: Tās ir „darba rūķi”, kuras uz klubu nāk strādāt. Šeit nav svarīgi cik tās ir materiāli nodrošinātas, bet tur uzreiz redzams, ka viņas klubu apmeklē, lai uzturētu savu fizisko formu. Cepuri nost.

Artūrs: Ar viņām ir patīkami strādāt, jo tām nevajag ilgi skaidrot, ka nevar visu laiku trenēt tikai vienu muskuļu grupu, viņas saprot, ka pēc vienas vai piecām reizēm viņas augums nebūs tāds, kādu viņa redzēja žurnālā. Sevis sakārtošana ir ilgs un darbietilpīgs process. Un ir vēl trešais sievietes tips.

Kādas tad vēl ir?

Artūrs: Tās, kuras ir pārvarējušas savus kompleksus un pirmo reizi ir atnākušas uz sporta zāli.

Aleksandrs: Tik tiešām. Viņas no sākuma no visa baidās, viņas nezina, ko un kā darīt. Mēs viņām pievēršam vislielāko uzmanību. Cienu tādas sievietes. Daudzām sporta klubs paliek par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Protams, tas ir jūsu pienākums, jūs esat treneri, viņa ir klients.

Aleksandrs: Jā un nē. Iedomājies, tāds cilvēks, kurš pēdējā laikā nav cēlis neko smagāku par karoti, pēkšņi sāk cilāt svarus un skriet tā, ka sviedri gāžas. Tādas sievietes bieži nekad vairs neatgriežas zālē, jo no pirmās reizes viņas sevi ir tā samocījušas, ka nākošās dienas viņas nevar pakustēties, jo nežēlīgi sāp muskuļi. Nodarbības ir jāsāk palēnam. Trenera uzdevums ir paskaidrot, ka skriešana uz trenažiera līdz spēka izsīkumam neko labu nedos. Sākumā viņas nesaprot, ka vienas stundas ātra soļošana ir daudz efektīvāka par ātru skriešanu.

Artūrs: Manā praksē ir ļoti interesants piedzīvojums. Pirms dažiem gadiem uz klubu atnāca pilnīgi morāli sagrauta sieviete, vēlāk uzzināju, ka vīrs viņu bija pametis. Viņa nāca uz klubu katru vakaru. Tas ir par daudz, bet šeit bija vieta, kur viņa varēja aizmirsties, kur izlādēties, un šeit notika brīnums, uz klubu nāca tieši tāds pats ģimeni zaudējis vīrietis. Vai man vajag turpināt stāstu? Viņi laimīgi iepazinās, viņi joprojām, ja nemaldos, ir kopā.

Lai arī kādus iemeslus cilvēki min, kāpēc viņi apmeklē sporta klubus, jūs man piekritīsiet, ka galvenais iemesls ir sakārtot savu augumu, lai patiktu pretējam dzimumam.

Artūrs: Protams.

Aleksandrs: Tagad es tev nepiekritīšu. Pats galvenais, lai cilvēks pats sev patiktu.

Bez šaubām. Lai cilvēks būtu spējīgs kādu mīlēt, vispirms viņam ir jāmīl sevi.

Aleksandrs: Par sevi pārliecinātam cilvēkam ir vieglāk uzsākt sarunu. Viņš ir atvērts, smaidīgs, dabiski, ka tādi cilvēki ir simpātiski.

Artūrs:  Nu, nezinu, nezinu. Ir daži pārliecinoši paviāni, kuri ierodas zālē, ar kuriem ne tikai negribas komunicēt, bet pat sveicināties riebjas. Ne jau tāpēc, ka viņi man būtu ko nodarījuši, bet to izraisa attieksme pret apkārtējiem, viņu "visuvarenā" uzvedība rada nepatiku pret viņiem.

Aleksandrs: Sporta zālē iepazīties ir labāk. Tur cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Mēs varam apskatīt viņa augumu un ja tur ir kādas grumbas, tad mēs zinām, ka cilvēks pie tā piestrādā, lai tiktu no tām vaļā. Ne jau tikai vīrieši meklē tās sievietes ar skaistiem augumiem. Sievietes alkst, lai viņām blakus stāvētu trenēts vīrietis.

Artūrs: Paradokss. Uz zālēm nāk sievietes, kuru vīrieši domā, ka viņi arī bez trenažieriem  var iztikt. Viņi ļoti riskē tā pazaudēt savas sievietes. (Smejas).

Bet, ja viņam nav problēmas ne ar lieko svaru, ne ar augumu?

Artūrs: Tu zini, kāds ir trenēts un netrenēts vīrieša augumus?

Kaut kā nav pat bijusi tāda vēlme kādu aptaustīt.

Artūrs: Netrenēts augums ir mīksts un ļumīgs. Tauku tur nav, bet arī muskuļi ir „nedzīvi”.

Man ir tāda sajūta, ka tu runā par mani.

Artūrs: Uz tevi tas arī attiecas. (Smejas). Pusmūža vīriešiem ļoti vajadzētu par to domāt. Auguma muskulatūra „nošļūk”
Man nekas nav nošļucis!

Aleksandrs: Novelc kreklu. (Smejas).

Pēdējais jautājums. Kurām sievietēm ir lielākas izredzes iepazīties? Tām, kuras atnāk kā uz skaistuma konkursu, vai tām pelēkajām pelēm?

Artūrs: Es domāju  - visām. Katrai sievietei ir savs vīrietis un otrādi.

Aleksandrs: Mans viedoklis. Sievietes skaistums slēpjas ne jau viņas meikapā un zeltā, kas uz viņas sakarināts, bet gan viņas dabiskumā. Vīrieši pie tā sauktajām cacām baidās pat pieiet, kur nu vēl uzsākt sarunu.

Artūrs: Un vēl pēdējā piebilde. Trenažieru zāli ir jāapmeklē regulāri, ne tikai pavasarī.

No autora: Vai ir iespējas iepazīties sporta zālē? Espati šo jautājumu uzdeva arī sievietēm, kuras regulāri apmeklē sporta klubus. Atbildes bija „dažādas” :)
- Jā.
- Protams.
- Kā gan bez tā!