Kāda ir vīriešu - apkārtskrējēju filozofija?

Gribētu piedāvāt uzsākt diskusiju par vienu konkrētu vīriešu tipu, kura dzīve izskatās apmēram šādi: Viņš jau ilgi nodzīvojis laulībā, viņam ir laba, es uzsvēršu, ļoti seksapīla sieva un bērni, sekss ir brīnišķīgs, bet viņš nemitīgi paspēj iesaistīties arī dažādās mīlas dēkās. Es negribētu uzsvērt tāda vīrieša materiālo stāvokli, intelektu vai izskatu, jo tāda tipa vīrieši ir visās "kategorijās".
Necentīšos šeit citēt psihologus, bet, vadoties no personīgās pieredzes, piedāvāju padiskutēt par ģimenēm, kur sievietes šādus vīriešus pieņem atpakaļ ģimenē.

Pirmais vīrietis:
Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka beidzot ir atradis savu mūža mīlestību. Sakrāmē mantas, un, atvadoties no savas sievas, aiziet dzīvot pie jaunās mīlestības. Pēc dažiem mēnešiem viņš kā nopērts suns rāpo atpakaļ pie savas nemīlamās un sliktās sievas, un raudot lūdz piedošanu un zvēr, ka tas vairs nekad neatkārtosies!

Otrais vīrietis:
Viņam ir jauna aizraušanās, bet viņš uzreiz liek manīt, ka nekādā gadījumā viņš sievu un ģimeni nepametīs. Sieva, protams, zina par vīra netikumu, bet pieņem viņu tādu, kāds tas ir.

Trešais vīrietis:
Viņš vienkārši ir tēviņš. Kad viņš redz iekāres objektu - tam vairs neeksistē ne sieva, ne ģimene. Sievietes izskatam nav nozīmes, jo viņš ir gatavs uz visu. Viņa āriene un sejas izteiksme pārvēršas, jo tagad eksistē tikai viens mērķis - pārgulēt. Tādi vīrieši ir gatavi solīt, zvērēt un sapņot par kopīgu un laimīgu ģimenes dzīvi. Īstenībā viņš tajā brīdī nesaprot, ka viņa vienīgā vēlme ir „paprovēt” ko jaunu un nebijušu.

BET! Visi šie vīrieši drīz atgriežas pie savām sievām, un jaunās mīlestības atstāj nožēlojamā situācijā, jo šie veči, lai sasniegtu savu mērķi, prot radīt skaistu nākotnes ilūziju. Kāpēc? Tāpēc, ka pa to laiku, kamēr viņš bija „saslimis” ar jaunām attiecībām- viņa „vecā” sieva bija kļuvusi par iekāres objektu. Otrkārt, viņš ir secinājis, ka „sliktā” sieva tomēr ir daudzreiz labāka par jauno variantu. Treškārt, daudziem (ne visiem) tāda tipa vīriešiem ir milzīga atbildības sajūta pret paša bērniem, kurus viņš grib audzināt pats, un visbeidzot... nekur nav tik labi kā mājās. Vēl lielāku efektu sasniedz tās sievas, kuras vīram rada baiļu sajūta, ka viņa vietu var ieņemt kāds cits. Tādā, es gribētu teikt, afekta stāvoklī šim vīrietim uz pasaules paliek tikai viena sieviete, un tā ir tā vienīgā, kura ilgus gadus ir bijusi kopā ar viņu.

Sievietes reakcija: pirmo reizi, kad viņš dodas prom - viņai sāp. Kad pirmo reizi nāk atpakaļ - viņa jūtas kā uzvarētāja, jo tā otra paliek pie saplēstas siles. Bet pēc n-tajām reizēm? Kas jums, sievietēm, būtu par to sakāms?

Mans vīrieša viedoklis: es neapgalvoju, ka tādas sievietes ir vājas un neaizsargātas, tāpēc kādu nosaukt par muļķi mēs nedrīkstam, jo katrās attiecībās ir savi spēles noteikumi. Viens mans paziņa ir tik liels āmurs, ka pat nenojauš, ka viņa dzīvesbiedre vienmēr par tām citām sievietēm ir zinājusi vairāk ne kā viņš pats, kā rezultātā ar laiku viņš kļuva par dzīvesbiedres manipulāciju upuri.  Vīrietis, kurš ir pieņemts atpakaļ, cenšas dot sievietei jaunas un skaistas emocijas, un viņa to izmanto. Kāpēc gan nē, viņa taču ir karaliene! Viņš grib izpirkt savu vainu. Es zinu, ka tādi veči tādās reizēs atrodas it kā paģiru efektā, un viņu devīze tajā brīdī ir „fui, vairs nekad un ne mūžam”, bet paģiras pāriet, un sākas viss no jauna.

Lai neizplūstu garās diskusijās par citiem vīriešu tipiem, piemēram, viņam ir bijušas piecas sievas, desmit bērni, bet viņš par tiem neliekas ne zinis, pacentīsimies aprakstīt savu redzējumu tikai un vienīgi par vīriem, kuri beigu beigās vienmēr atgriežas pie savām „sliktajām”, „ nesaprotošām” un „stulbajām” sievām. Vai jums ir bijuši līdzīgi gadījumi?