|
|
„Man šodien biezas rozā brilles uz acīm – jaunais kavalieris ir apveltīts ar teicamu humora izjūtu, ķermenis viņam tik tvirts un muskuļots kā Visocku Aivaram! Pastrādāt nevaru, jo visas domas riņķo tikai fantāzijās par viņa spējām un to kā viņš mani padarīs par laimīgāko sievieti pasaulē! Ceru, ka nenāksies vilties.” Draudzeņu e-pastos bieži ceļo šādas vēstules. Vispirms patīkamas trīsas, domas, cerības, sapņi, fantāzijas, bet vēlāk – rūgta vilšanās un pilni krūmi aizmestām plintēm. Kas mums liek mainīt partnerus? Kāpēc neapstājamies pie viena un nemēģinām strādāt, lai kopīgi sasniegtu baudas virsotnes? Uz ko ceram, ko gaidām? Vai tiecamies pēc pilnības vai vienkārši cenšamies pārspēt kvantitātes rekordus?
Tā kā zinātniska pamatojuma ne vienai, ne otrai izvēlei par labu nav, šoreiz vairāk dažāda statusa, vecuma un pieredzes sieviešu pieredze, uzskati un secinājumi.
Baiba (32) „Es paļaujos uz faktiem un savu intuīciju. Ja sekss pirmajā reizē neizdodas, ar muguras smadzenēm jūtu vai vaina ir vīrieša emocionālajā satraukumā vai tomēr cilvēkam nav potenciāla, ko būtu vērts attīstīt. Pieredze gan rāda, ka otrās iespējas došana pēc neveiksmes pirmajā reizē nekad nav attaisnojusies. Ja nav kazai piena, tad nav. Varbūt pusaudža gados tam būtu kāds izskaidrojums, bet nobriedis un spējīgs vīrietis nekad tā neizgāzīsies. Kāds par mani jaunāks vīrietis savulaik pirmajā reizē dievojās, ka ir ārkārtīgi noguris darbā, tāpēc rīks vairāk par pussešiem nerādīja. Kad tas tā turpinājās visu nedēļu un viņš pat nejutās par to necik vainīgs, izliku viņu uz ielas nakts vidū. Tukša loze. Un kas te būtu ko pārmest? Es no sirds vēlos apstāties pie viena cilvēka, jo partneru maiņa nav nekāda medusmaize. Vīrietis var būt ļoti erudīts, interesants, mums var saskanēt humora izjūta, bet tajā brīdī, kad esam nonākuši gultā un manā plaukstā iegulst kaut kas mīksts un maziņš, automātiski savu nozīmi zaudē viss iepriekš uzskaitītais. To vilšanās sajūtu nav iespējams vārdos aprakstīt. Citreiz gribās vienkārši pagriezt muguru un raudāt aizvainojumā par neattaisnojami ātru beigšanu, par to, ka viņam ir tik tievs, ka pat nevar just, vai manī vispār kaut kas ir iegājis, vai nē..... Tādās reizēs es jūtos personīgi apvainota un man pat gribētos ar likumu noteikt pasē vai varbūt pat kādā redzamākā vietā likt norādīt „viņa” izmērus un spējas. Es nemainu savus partnerus statistikas nolūkos, bet gan ar gluži cilvēciski saprotamu vajadzību gūt apmierinājumu savam ļoti mīlētajam ķermenim un garam. Kur ir mans ideālais komplekts? Esmu meklējumos un nezaudēju cerību.”
Marta (30): „Manuprāt, seksu ir iespējams izkopt vienīgi ar vairākiem partneriem. Kad esi izmēģinājusi dažādību, tad arī rodas pieredze un saproti ko īsti vēlies un kā. Mēs cilvēki esam tik dažādi - smejamies atšķirīgi, runājam un domājam atšķirīgi, arī mīlējāmies katrs savādāk! Savulaik dzīvoju ar vīrieti, kurš man tur lejā ar pirkstiem nevarēja pieskarties - tas esot amorāli. Ja es to vēlos un viņš nē, tad viennozīmīgi meklēšu kādu, kurš mani tur ne tikai noglāstīs, bet arī noskūpstīs. Katram seksuālā pieredze ir tik liela, cik cilvēks pats to vēlas. Tas ir tikai normāli, ja pieredze ir gūta ar vairākiem vīriešiem, pienāk brīdis, kad beidzot saproti ko un kā gribi, un tikai tad var meklēt partneri dzīvei, kurš spēs tevi apmierināt tieši tā kā tikai tu to vēlies. Kāpēc tad cilvēki padzīvo, apprecas un atkal šķiras? Varbūt tieši aiz pieredzes trūkuma. Man pašai arī ir bijuši vairāki vīrieši un es viņiem esmu pateicīga, jo no katra esmu kādu seksa gudrībiņu paņēmusi līdz. Mans puisis tagad mani uz rokām nēsā, un man nav lielāka prieka zināt, ka viņš ar mani ir laimīgs!”
Agrā jaunībā partneru maiņa bieži ir tikai nejaušība, rotaļa, mīlestības meklējumu sastāvdaļa. Tā nav apzināta laba seksa meklēšana. Gluži loģiski, ka piedzīvojot kaut ko vienu un sajūtoties no tā “paēdusi”, sieviete, iespējams arī apstāsies un neturpinās meklējumus. Viss atkarīgs no viņas ambīcijām un iespējām tās realizēt. Vienai pietiks ar kopābūšanu un sadzīviskām sarunām, bet citas seksualitāte būs izteikta un dzirkstījoša, un pati daba neļaus samierināties ar viduvējībām, tāpēc mudinās doties jaunos meklējumos. Tāpat nevar izslēgt gadījumus, kad meklējumos jādodas neplānoti – partneris var gluži banāli doties citos medību laukos tepat uz zemes vai debesīs. Visticamāk, tajā laikā sievietes seksualitāte būs krietni augusi un meklējumos viņa dosies ar pavisam citu motivāciju un mērķi, nekā tas bija vētru un dziņu gados.
Ināra (68): „Man ir bagāta pieredze un manos gados par to jau sen nav jākaunas. Tā kā no dabas esmu apveltīta ar lielu seksualitāti, partneru maiņai manā dzīvē ir bijuši dažādi iemesli. Fantastiski emocionālas un seksuāli piepildītas attiecības savulaik bija jābeidz sabiedrības iekārtas un politisku apsvērumu dēļ. Ar pirmo vīru izšķīros viņa vājās erekcijas dēļ. Manta liela un laba, bet nedarbojās. Ar otro vīru bija ļoti kaislīgas attiecības, neprātīga mīlestība, bet viņa negausīgi poligāmā daba grāva manu sievietes lepnumu un es no viņa aizgāju. Ar kādu stipri jaunāku taksometra šoferi bija lielisks sekss nedēļas garumā, bet sarunāties ar viņu nebija par ko. Kad viņš pie manis ieradās ar savu čemodānu, lepni paziņojot, ka mums taču ir TĀDS sekss, nācās viņu patriekt ar slotas kātu, jo inteliģentu valodu viņš nesapratu. Ar manu trešo vīru mēs saderējām sabiedriskajā dzīvē un vēlmē pēc seksa, taču ne tā izpildījumā. Viņš skūpstīja un laizīja manas pēdas, taču es alku tikai pēc vienas kārtīgas un dziļas ienākšanas. Seksuālo piepildījumu šajās attiecībās es neguvu, tikai sabojāju savu veselību no „gribēšanas, bet nedabūšanas”. Nu jau kādus 3 gadus sekss manā dzīvē ir zaudējis savu nozīmību, tāpēc attiecībās vairāk meklēju intelektu un emocionālo saderību. Domāju, ka ikkatrām seksuālajām attiecībām ir sava virsotne un pilnības mērs, bet tas ir atkarīgs no partneriem un viņu iespēju robežām – vieni tās sasniedz jau pēc nedēļas un dodas meklēt jaunus piedzīvojumus, bet citi ir ceļā uz to gadiem un nepagurst viens no otra.”
Gunta (35): „Pēc šķiršanās iekļuvu īstā riņķa dancī ar daudziem un dažādiem seksa partneriem. Domāju, ka uz maiņu pamudina manas iekšējās un arī fiziskās sajūtas. Ja man ir labi, tad nekas nav jāmeklē. Meklē jau tāpēc, lai atrastu un ir ļoti labi vismaz nojaust, kas tieši tiek meklēts. Pašai ir bijuši periodi, kad likās, ka prasās pēc kārtīga kniebiena, bet tad, kad to dabūju, likās, ka pietrūkst emocionalitātes. Kad satiku iejūtīgu un maigu zilaci, kas pēc garas pastaigas ar visiem romantikas atribūtiem „aplaimoja” mani ar „iekšā, ārā, uij, jau beidzu...”, sapratu, ka manā dzīvē viens otru izslēdzošie faktori neder, tāpēc meklēju kaut ko līdzīgu „divi vienā”. Ticu, ka tāds eksemplārs eksistē un tieši tāpēc turpinu testēt, mēģināt, vilties, bet tomēr neatmest visam ar roku, jo zinu, ka beidzot saprotot to, ko man vajag, ir vieglāk meklēt, man ir zināms virziens, kur man jāiet. Var jau moralizēt un teikt – visus tāpat nepārpi..i, - bet dzīvot diskomfortā ar apziņu, ka esi morāli noturīgs, ļoti centies un gan jau kādreiz kaut kas sanāks, ir ļoti negodīgi pašai pret sevi.”
Ļoti svarīgi ir ne vien abiem partneriem vēlēties seksu kā tādu, bet arī būt līdzīgiem savās vēlmēs tās īstenot abiem pieņemamā veidā. Tas, ko viens saprot kā mīlēšanos, otram būs tikai sīka palaizīšanās.
Anna (40): „Reiz satikos ar vīrieti, kādā trešajā randiņā bijām gatavi seksam. Viesnīca, šampanietis, romantiski, skaisti! Jau iedomājos, kā tūlīt man skūpstīs krūtis, kā mēs maigi mīlēsimies.... Bet mani pārsteidza pilnīgi kaut kas negaidīts – viņš mēģināja virzīt savu roku tur, kur parasti liek dzimumlocekli! Man bija šoks, kad es sapratu KO viņš vispār ir izdomājis darīt!!!! Es vispār nedomāju, ka kaut ko tādu dara inteliģenti cilvēki. Ja nebūtu par to agrāk lasījusi, tad vispār nezinātu, ka kas tāds ir iespējams! Es trīs dienas biju bez valodas! Biju laimīga, ka māku pateikt nē!”
Ulla (33): “Kādā pēc seksa dikti kārā vakarā internetā sarunāju seksa randiņu. Vīrietis teicās esam seksa dievs un solīja “orālās baudas visiem dzīves gadījumiem”. Izrādījās, ka tas tieši tik burtiski kā rakstīts arī bija jāuztver – daikts viņam nedarbojās un viņš bija iedomājies, ka mēle to lieliski spēj aizstāt. To uzzinot, pārstāja stāvēt arī man. Tā man bija mācība turpmākajām reizēm, jo tagad “orālajiem guru” eju ar līkumu.”
Jāatceras, ka liela seksuālā pieredze ir risks padarīt sevi par aizvien grūtāk pārsteidzamu un apmierināmu. Ja viss liekas jau redzēts un justs, paliek aizvien mazāk vietas jauniem kairinājumiem. Kad kaut ko neesam piedzīvojuši, bet par to tikai sapņojam, tas ļoti uzbudina, rosina un ir kā nākamais mērķis ceļā uz seksa pilnību. Jo ātrāk sasniedzam mērķi, jo mazāk pārsteigumu paliek un tas, kas kādreiz lika aizrauties elpai, tagad ir ikdienišķs un pat garlaicīgs.
Par to sarunu turpināsim pēc nedēļas.
Bet pagaidām - kaislīgu jums abiem nakti!
|
Vai SEKSA trūkums ir novārtā pamestu attiecību pazīme?
Stereotipi par seksu
Vai vērts mēģināt vēlreiz?
Apmulsuma brīži mīlēšanās laikā
Solis pa kreisi
|