Katrai no mums šis vārds noteikti raisa dažādas emocijas, iespējams, pat visai spēcīgas. Un reti kura vēl nav uzzinājusi, ko tas nozīmē – gadījumi, kad pirmā mīlestība turpinās, „līdz nāve mūs šķirs”, ir reti un absolūti ekskluzīvi. Bet bijušos mēs atceramies – ar nožēlu, dusmām vai pat naidu vai arī, iedomājoties par pagājušajām attiecībām, pie sevis iesmejamies un klusībā novēlam šim cilvēkam laimi. Ir arī gadījumi kad, cilvēks, ar kuru kādreiz dalīta gulta, zobusuka un vecmāmiņa, vēl joprojām atrodas mūsu dzīvē, nu jau citā lomā. Ej nu saproti, kā ir labāk. Šādas pārdomas gadu mijas un apņemšanos laikā pārņēma espati.lv, tāpēc devāmies meklēt ideālo EX scenāriju.
Nekad vairs negribu tevi redzēt!
Diemžēl, lai attiecības uzsāktu, ir vajadzīgi divi cilvēki, taču, lai tās izbeigtu, pietiek ar vienu. Sāpes un dusmas ir neizbēgams šķiršanās sabiedrotais – visvieglāk mīlestības nodevēju ir ienīst. Ne vienmēr līdz galam saprotam iemeslu, kāpēc viss ir beidzies, paliek milzīga tukšuma sajūta un pie „mēs varam palikt draugi” gribas šo vārdu autoram vienkārši iespļaut sejā. Ne katrs ir tik stiprs, lai viegli tiktu pārdzīvojumam pāri, un mieles bieži vien saglabājas gadiem ilgi – mēs nespējam uz šo cilvēku pat paskatīties vai par viņu kaut ko dzirdēt, pat ja esam laimīgi esošajās attiecībās.
„Tas, kā viņš vienā dienā vienkārši paziņoja, ka mani vairs nemīlot un ka viss ir cauri, bija šausmīgi,” stāsta Evita, „nekad negribu viņu vairs redzēt vai dzirdēt, godīgi sakot, es pat no tā baidos. Man patīk izlikties, ka viņa vienkārši nav un nekad arī nav bijis. Tādā veidā pasargāju sevi no sāpēm. Neesmu pārliecināta, ka, uz ielas satiekot, spētu normāli sasveicināties.”
Zane, kura bijusi iepriekšējo attiecību beigu iniciatore, stāsta, ka, saskrienoties veikalā vai uz ielas, bijušais mīļotais pat nespējot izdabūt elementāru
labdien: „Nesaprotu, kāpēc nevar tik daudz kā sasveicināties, it īpaši, ja tajā brīdī esmu kopā ar draudzeni, kuru ļoti labi pazīst arī viņš. Viņa taču nav ne pie kā vainīga!”
Man ir vienalga. Vienalga!
Attiecību beigas var būt arī abu kopīga izvēle, taču dažādu nenoskaidrotu un neizrunātu jautājumu dēļ nepatika un dusmas pret kādreizējo
otro pusīti var saglabāties. Kaut arī neviens tiešā veidā nav bijis attiecību pārtraucējs, uz draudzību šeit necerēt.
Valdim bijusī meitene, ar ko viņš izšķīries pēc abpusējas vienošanās, ir absolūti vienaldzīga: „Man ir pilnīgi vienalga, ko viņa dara, un es neinteresējos, kā viņai iet. Zinu, ka viņa strādā lielas kompānijas mārketinga nodaļā, esmu redzējis viņas vārdu ziņās. Ja nevarējām sadzīvot un atrast pietiekami daudz kopīga toreiz, kāpēc lai tas man būtu vajadzīgs tagad.”
Ilze: „Ar bijušo draugu izšķīrāmies vienojoties. Sarunas iniciatore gan biju es, bet viņš kā pragmatisks cilvēks saprata, ka tas ir pareizākais risinājums. Attiecības uz beigām jau bija kļuvušas nebaudāmas, es jutu, ka netieku saprasta un novērtēta, necentos vairs būt uzticīga. Man ar šo cilvēku nav nekā kopīga un attiecības uzturēt necenšos. ”
Šķiršanās ir pārdzīvojums arī tad, ja mīlniekiem abpusēji top skaidrs, ka kopīga nākotne nav iespējama, – tomēr esat kļuvuši viens otram par daļu no paša, dienas un pat ģimenes. Pierasto attiecību modeli nav tik viegli pārveidot par citu, tāpēc bieži vien, lai izvairītos no neveiklām situācijām, pāri izvēlas vairs netikties.
Kad pagātne nesadzīvo ar tagadni
Attiecību laikā mēs lēnām apaugam ar
otrās pusītes izteicieniem, rakstura iezīmēm un interesēm, vienlaikus arī dziļi ieejam viņa draugu kompānijā un ģimenē. Brīdī, kad attiecības beigušās, tas var samilzt par lielu problēmu. Ko tad, ja jūs viens uz otru nevarat pat paskatīties, bet vecmāmiņa uz jubilejām spītīgi aicina arī tavu bijušo un draud apvainoties, ja viņš neieradīsies? Vai arī – ko darīt, kad tuvam jūsu kopējam draugam ir kāzas un par vedējiem viņš noteikti grib redzēt tieši jūs abus?
Šīs situācijas tieši tikpat nepatīkamas ir arī draugiem un ģimenei. Kā viņiem tagad rīkoties – ja vienā un tajā pašā vakarā jūs abi esat nolēmuši viņus ielūgt pie sevis ciemos, kuru izvēlēties? Vai arī – kuru no jums neaicināt uz kopīgo ballīti?
Līga stāsta: „Situācijas, kad pašķiras divi tuvi draugi, ir neciešamas. Abas puses to vien vēlas, kā runāt par otru sliktu un noskaņot pret viņu, bet tu paliec pa vidu kā tāds muļķis, jo mīli abus un izvēlēties puses ir pēdējais, ko tu gribi darīt.”
Liene: „Man vienmēr jādomā, vai drīkstu uz ballīti aicināt savu tuvu draudzeni, vai tur nebūs mans brālis, kurš netiek pāri šīm attiecībām. Un pēc tam vēl draudzenei jātaisnojas, kāpēc viņa nebija aicināta. Tas ir ārkārtīgi apgrūtinoši.”
Tieši šo problēmu dēļ pāri dažreiz nolemj nešķirties – sak’, jā, problēmas mums ir un ne mazas, bet ko tad teiks ģimene un kā mēs sadalīsim draugus? Taču mūžību esam bijuši kopā.
Pozitīvā pieredze
Protams, ne viss ir tik melnās krāsās. Ir arī pietiekami daudz lielisku piemēru, kur cilvēki arī pēc attiecību pārtraukšanas spējuši saglabāt lieliskas attiecības un ir viens otra dzīvē neaizvietojami kā draugi.
Kā saka Renārs, ja ar cilvēku bijušas ciešas attiecības, mīlestība kaut kādā līmenī vienmēr saglabājas. „Tas, ka attiecības ir beigušās, nenozīmē, ka tajā cilvēkā vairs nav īpašību, ko esi mīlējis. Rūpes un prieks satiekoties paliek. Vienīgi tagad es priecājos, kā aug viņas
sīcis.”
Aiga: „Ar bijušo esam ļoti labi draugi, es vienmēr viņam piezvanīšu, ja vajadzēs uzlabot garastāvokli, un viņš zina, ka vienmēr var rēķināties ar mani un manu palīdzību. Varam arī kopīgi gremdēties atmiņās un par to visu kārtīgi izsmieties. Esam sapratuši, ka no mums sanāk labāki draugi nekā mīļākie.”
Bijušie un esošie
Protams, scenārijs, kurā vari saglabāt ar savu bijušo lieliskas un draudzīgas attiecības, skan lieliski un jūs patiesi varat ar sevi lepoties. Taču, ko tad, ja viņa esošā draudzene vai tavs puisis to atsakās saprast? Bijušās attiecības var būt pietiekami liels drauds esošajām – jūs kopā esat tik daudz piedzīvojuši, nenoliedzami esat bijuši viens pēc otra traki, joprojām nemitīgi viens otru slavējat un ceļat debesīs. Protams, ka esošā
otrā pusīte to var nesaprast.
Aiga: „Mana bijušā esošajai meitenei ļoti ilgi bija problēmas ar mani – viņa nespēja saprast, kā tas var būt, ka tiek uzturētas attiecības ar iepriekšējo mīlestību. Tiku pat nejauši izraisījusi dažas scēnas starp viņiem. Tagad viņa draudzene pret mani izturas ļoti jauki, taču man šķiet, ka līdz galam viņa tomēr nav sapratusi un noticējusi, ka mūs tiešām saista tikai draudzība.”
Lieliska ir Anetes pieredze: „Ar bijušo draugu izšķīrāmies, jo sapratām, ka esam drīzāk brālis ar māsu, nevis pāris. Tagad viņš ar manu tagadējo ir labākie draugi, kopā dodamies ceļojumos un izklaidējamies, nevienam no mums nav nekādu slēpto domu.”
Protams, ja tavai tagadējai pusītei lielas problēmas sagādā attiecības ar bijušo, varbūt ir vērts padomāt, cik esošās vai bijušās attiecības ir svarīgas, kas zina, varbūt nemitīgi otram dodot iemeslu pārdzīvojumiem, beigās neattopies kādā no augstākminētajiem scenārijiem. Katrā gadījumā labāk izvairīties nemitīgi slavēt bijušo vai meklēt katru iespēju ar viņu satikties.
Kļūdas
Lai vai kā, šķiršanās ir patiesi sāpīga un nepatīkama padarīšana, un, būsim godīgas, tie gadījumi, kad to vēlas abi, un attiecību pārtraukšana ir tikpat nesāpīga kā mata izraušana, ir reti. Pārsvarā kāds paliek nelaimīgs un pamests, un sāpināts, un izmisīgi cenšas kaut kā glābt sevi un situāciju. Nereti šie glābšanas mēģinājumi noved vēl lielākās mokās, jo emociju pārņemtiem, pareizi un objektīvi rīkoties ir teju neiespējami. Un to, kādas attiecības jums būs turpmāk, ietekmē arī tas, kā tu tiec galā ar šķiršanos.
Tāpēc nav vērts:
- meklēt iemeslu satikties, piemēram, atdot pie tevis palikušās lietas vai, vēl sliktāk, viņa dāvanas. Tā tikai lieki sevi sāpināsi un radīsi neērtu situāciju. Ja viņam kaut ko noteikti vajadzēs, gan pajautās un vienosities, kā šīs lietas atdot;
- uzturēties viņa iemīļotajos restorānos, bāros un klubos, lai varētu viņam demonstrēt, cik laimīga un forša tu esi – viņš nopratīs tavus nodomus, turklāt parasti šajos gadījumos neapzināti sanāk pārāk liela izrādīšanās, kas vienkārši liek tev izskatīties nožēlojami;
- iekrist sevis žēlošanā un vispār neiet laukā no mājām. Tādējādi tu palaid garām daudz iespēju gūt prieku un, iespējams, ar savu negatīvismu riskē pazaudēt pat draugus;
- piedzerties un zvanīt viņam naktī, lai pateiktu, kāds cūka viņš ir, vai lūgties ņemt tevi atpakaļ ir pilnīgi nepiedodami – tu vari izraisīt tikai nepatiku pret sevi. Tas pats attiecas uz teroru ar īsziņām un e-pastiem;
- zvanīt viņa draugiem, meklējot atbalstu un līdzjūtību vai, vēl ļaunāk, runājot par viņu sliktu. Tā tu liksi sajusties viņiem neērti, turklāt neceri, ka viņš to neuzzinās. Tu taču negribi, lai viņš zina, ka esi izmisusi un netiec ar sevi galā. Labāk viņa atmiņā paliec kā stipra un pašapzinīga sieviete. Vēl sliktāk – mēģināt pavedināt viņa draugus, lai atriebtos.
Godīgi sakot, neviens no izmisīgiem mēģinājumiem glābt attiecības nebūs veiksmīgs – arī manipulācija un draudi, mēģinājums izjaukt viņa tagadējās attiecības vai
pēdējās reizes sekss ne. Ja tiešām šķiršanās būs bijusi milzīga kļūda, attiecības atjaunosies pašas no sevis. Citādi – labākais, ko vari darīt, ir dzīvot tālāk, neturoties pie domas – gan jau viņš sapratīs, ka mīl, gan jau viņš par mani domā. Vienkārši – dzīvo, mēģini atrast prieku visās lietās, atrodi jaunu nodarbošanos, smaidi un esi atvērta. Ar laiku noticēsi un sapratīsi, ka dzīve tik tiešām turpinās. Un varbūt tiešām varēsiet ar bijušo kļūt par draugiem.
Pagātnes attiecības mūsos nenoliedzami kaut ko atstāj – atmiņas, pieredzi, zināšanas, varbūt sāpes, varbūt arī pozitīvas emocijas un patiešām labus draugus. Caur attiecībām mēs izzinām arī sevi – saprotam, cik daudz un ko spējam piedot un saprast, kā arī uzzinām, ko vēlamies no partnera. Žēl, ka ne vienmēr atceramies un gūstam tikai pozitīvo, taču no kļūdām mācās. Cik cilvēku, tik gadījumu, un noteikti nevienas no attiecībām nav salīdzināmas ar citām, tāpēc gaidīsim arī tavu viedokli un pieredzi – lai vienīgās kļūdas, no kurām varam mācīties, nebūtu tikai mūsējās. ☺
