Kāzas. Tikai mums abiem

Tu vēl svaigi atceries, kad jūsu acis pirmo reizi sastapās pa īstam un tu sajuti to mirkli, to mazo klik, kas skaidri vēstīja – nekad uz šo vīrieti tu vairs neskatīsies tā  kā līdz šim. Un atceries arī brīdi, kad skaidri ar visu savu būtību apzinājies – tu būsi šeit, viņam, lai notiktu, kas notikdams. Tā sajūta bija tik īsta, ka nebija pat vajadzības to izteikt vārdos. Nu jau jūs esat vienu soli pirms laulāto dzīves, taču kopš mirkļa, kad aizkustināti viens otram solījāties, neviļus sākusies ikdiena, kam maz sakara ar tajā brīdī izjusto.

Tagad jūs runājat par to, kur sēdināsiet ne pārāk labi satiekošos radus, kas ir labāk – cūkgaļa vai vista, rozes vai lilijas, kāpēc tev nepatīk tā baznīca un vai tiešām kāzu frizūra jātaisa pašā dārgākajā salonā. Kopš jāvārda teikšanas sākusies skriešana, plānošana, organizēšana, diskutēšana... Kur palika trauslā, netveramā, tīras mīlestības gandrīz sāpīgā sajūta?

Kāzas ir divu cilvēku attiecību svinēšana. Jā uz mūžu jūs sakāt tikai viens otram un ar parakstu un piederību arī apliecināt tikai viens otram. Taču kaut kā sagadās, ka šis rituāls pārvēršas par ballīti ar brīviem dzērieniem draugiem, saietu radiem un milzīgu ambrāžu kopumā, kam maz sakara ar jums un jūsu mīlestību. Vēl ļaunāk – laimīgais pāris dažbrīd jūtas kā klauni un viesu izklaidētāji, no kuriem pamazām tiek izsūkta pēdējā enerģija... un arī pēdējais santīms.



Arvien vairāk jauno pāru laulības izvēlas noslēgt divatā. Tas ir ievērojami lētāk un rada daudz mazāk stresa. Nav arī viesu saraksta mocību – nav jāuztraucas par to, ka vīrieša otrās pakāpes māsīca varētu apvainoties, jo nav tikusi ieaicināta, un ka labākās draudzenes vīrietim pasākums varētu nebūt gana šiks. Tāpat vari aizmirst par viesu nodarbināšanu un izklaidēšanu. Šī diena būs jūsu, tikai jūsu.

Protams, tas diez ko neattaisno mazās meitenes sapņus par balto kleitu ar plīvuru līdz zemei, 500 cilvēku pūli un viesībām pilī, kur tieši uz tavām kāzām ieradusies pati Vitnija Hjūstone un pie viņas izpildītā I will always love you jūs dejojat savu pirmo deju... Bet, ja tā padomā, toreiz bērnībā galvenais taču bija kādreiz atrast to īsto, vienīgo, izbaudīt to pacilājošo sajūtu, ka kāds ar tevi vēlas būt vienmēr... Un tad jau, ja tas ir izdevies, liela ballīte vairs nav tik būtiska.

Lāsma apprecējusies tieši tā – ar savu mīļoto kopā viņi bijuši vairākus gadus, ģimenē jau piedzimis bērniņš un uz draugu un vecāku jautājumiem par precībām parasti atbildējuši – kad pienāks laiks, kad sagribēsim. Sagribējuši patiešām negaidīti – 18. novembrī, krastmalā, svecīšu ielenkumā viņš viņu pēkšņi bildinājis. Brīdis bija tik aizkustinošs, ka asaras birušas abiem un tajā pašā mirklī ticis nolemts – mēs to darīsim divatā, tikai sev. Tā kā pēc likuma vajadzīgi divi liecinieki, par tiem uzaicināti līgavaiņa brālis un līgavas bērnības draudzene.  Lai izvairītos no nesapratnes un aizvainojuma, citiem par kāzām neteikts ne pušplēsta vārdiņa.

Lai arī ceremonija notikusi dzimtsarakstu nodaļā, netrūcis ne smieklu, ne asaru – dzimtsarakstu nodaļas procedūru dēļ izsmējušies līdz asarām, taču svarīgajā mirklī asaras neesot izdevies apvaldīt nevienam – kāzas bijušas patiesas un emocionālas; nekāda teātra, tikai jūtas un sajūtas. Pēc ceremonijas četratā devušies uz fotosalonu un pēc tam – atzīmēt notikušo.

Kā atzīst jaunā sieva – šis notikums vēl īpašāks kļuvis tieši ar to, ka bijis neparasts.  Un tāpēc spēcīgi iespiedies atmiņā.
Uz jautājumu, kā tas paskaidrots tuviniekiem un vai tie  nav bijuši nikni un aizvainoti, laimīgais pāris stāsta, ka vecāku  sākotnējo šoku un aizvainojumu tūliņ pat apdzēsušas prieka asaras. Lāsma jau to paredzējusi: „Kāzas ir mūsu diena, tas patiesībā attiecas tikai uz mums, un tas viņiem bija jāsaprot.”

Kopā ar kleitu, ziediem, gredzeniem, ceremoniju un fotosalonu, kāzas izmaksājušas ap 600 latu.  Savu izvēli Lāsma nenožēlo – tas bijis sirsnīgi, ģimenes budžetam atbilstoši, turklāt visu varējuši laikus noorganizēt  un jauno gadu sagaidīt jau kā vīrs un sieva.


To, ka sapņu kāzas iespējamas arī divatā, pierāda Elīnas stāsts. Viņi salaulājušies... Karību jūrā, Tobago salā, palmu ēnā, basām kājām, vēju matos!

Pirms pašu kāzām Elīnai ar vīru gadījies pabūt vairākās laulību ceremonijās Latvijā, kur sapratuši, ka tas nav domāts viņiem. Viesi ēd, dzer, izklaidējas, bet jaunajam pārim nekā –  visu laiku jābūt uzmanības centrā un jāiesaistās aktivitātēs tikai tāpēc, ka tā vajag.  Pusnaktī, kad ballīte tikko iesilst, laulātos noliek gulēt, lai nākamajā dienā atkal viss sāktos no gala..Nē, viņi sapratuši, ka to noteikti var darīt savādāk. Kā? Zagsu nav gribējusi Elīna, baznīcu – viņas topošais vīrs. Tad nu kompromiss – pludmale! Mācītājs bijis melnādainais, to sameklējuši internetā,  ieradušies salā, uz labu laimi izvēlējušies pludmali un lieta darīta. Ceremonija ilgusi ne vairāk kā 20 minūtes, par lieciniekiem bijuši mācītāja ģimenes locekļi, pats viņš runājis dīvainā dialektā, no kā pusi neesot bijis iespējams saprast. Skanīgo „Yes, I do” gan pateikuši īstajā brīdī.

Kā saka Elīna, kāzas bijušas tieši tādas, kā abi vēlējušies, un, ja būtu iespēja atgriezties laikā un darīt to vēlreiz, viņa, acis nepamirkšķinot, rīkotos tieši tāpat. Tas esot notikums viņiem pašiem, nevis draugiem vai radiem. Tas, ka abi dodas turp divatā, visiem bijis vien jāpieņem, jo tas bijis arī medusmēnesis.

Ceremonija kopā ar divu nedēļu ilgu atpūtu martā +30 grādos izmaksājusi ap Ls 3000, taču tas bijis to vērts.

Par to, kad un kā teikt jāvārdu, protams, jālemj jums pašiem. Ja patīk lielas kāzas un tradīcijas, tad tās noteikti jāizbauda. Taču, ja tu esi starp tām, kurām garas ceremonijas un pusdienošana pie U veida galda uzdzen šermuļus, ceram, ka šis raksts būs iedvesmojis un parādījis – tavas kāzas, tā patiesībā ir pilnīgi brīva izvēle un bezgalīgas iespējas. Bet, ja uzvārdu mainīt tev traucē tieši priekšā stāvošais murgs, tad zini – bažas nemaz nav tā vērtas. Ja esi gatava teikt jā uz mūžu, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko scenāriju un uz priekšu. Vēlam veiksmes!