Tavs pirmais vīrietis – ne-izdzēšams? Pilnīgi noteikti!

Sekss ir katras pašas pārziņā, un sabiedrības uzskatiem mūsu gultā vairs nav nekādas darīšanas. Mēs pašas izvēlamies, kad, kā un, galvenais, ar ko. Piedzīvojumus, pieredzi un baudu meklējot, sastopam visdažādākos vīriešus. Ielaižam tos gan savā gultā, gan dzīvē. Un, iespējams, nemaz neapzināmies, ka katrs partneris kļūst neizdzēšams ne tikai no mūsu atmiņas.

Sievietes savā attieksmē pret partneri bieži vien tiek raksturotas kā tādas, kuras atceras savu pirmo un arī visus pārējos partnerus. Šāds uzskats varbūt valda tāpēc, ka vairāk tiek runāts par sieviešu, nevis vīriešu emocionālo pasauli. Iespējams, tas attiecināms uz sievietes smalko pieeju seksam. Bet nu ir svarīga gan noskaņa, gan partneris, priekšspēle un citas lietas, kas ļauj mums sasniegt orgasmu!

Taču varbūt tas nemaz nav sievietes prāts vai emocionālā pasaule, kura atceras detaļas un visus partnerus. Iespējams, tā ir....vagīna!?

Sievietei mūsdienās ir tiesības izlemt, ko laist sev pavisam tuvu, kā arī – kad un ko laist pasaulē. Tāpēc, lai gan mūsdienās par bērnu radīšanu domājam tad, kad par to domājam, un ne agrāk, tomēr ir vērts pievērst uzmanību kādai samērā interesantai teorijai. Proti, sievietes pirmais un katrs nākamais vīrietis ietekmē pēcnācēju gēnus. Tas nozīmē, ka katrs, ar kuru esi pārgulējusi bez prezervatīva, atstāj aiz sevis ģenētisko informāciju. Gluži kā visu vīriešu vīrietis Zorro, kurš ar zobenu iecērt neizdzēšamu zīmi – ES te biju. Kā tas notiek? Tēlaini izsakoties, puišiem bērnībā vienmēr paticis spēlēties ar klucīšiem un, izrādās, pieaugot to joprojām dara viņu sperma. Katrs vīrietis ieliek savu klucīti – ģenētisko informāciju. Jo vairāki partneri tev bijuši, jo lielāka un raibāka būs celtne. Tās pat varētu saukt par vagīnas atmiņām.

Samērā interesanta ir šīs teorijas rašanās. 19. gadsimtā, lai jaunizveidotā zirgu šķirne būtu vēl izturīgāka, tos mēģināja sakrustot ar zebrām. Eksperiments neizdevās un tam atmeta ar roku. Taču pārsteigums bija vēl tikai gaidāms – pēc diviem gadiem ķēvēm piedzima mazi, jauki, taču varen svītraini kumeļi. Arī suņu audzētāji zina, ka tīrasiņu kucēni nekad nepiedzims kucei, kura kaut reizi ir ielaidusies attiecībās ar sētas kranci. Pat ja no šā gadījuma sakara nebūs kucēnu, tīras šķirnes pēcnācējus tik un tā vairs nesagaidīt. Šo parādību sauc par telegoniju – gēnu nodošana no attāluma.

Tā nu zinātnieki, balstoties uz dzīvnieku pasauli, nolēma izpētīt, vai gadījumā arī sievietes vagīnā nesaglabājas tur atstātā visu partneru gēnu informācija? Pēc visdažādākajiem pētījumiem pasaulei tika paziņots, ka telegonija ir attiecināma arī uz gudrāko šīs planētas radījumu – cilvēku. Kā izrādījās, pat daudzkārt izteiktākā formā nekā dzīvnieku pasaulē.

Mazliet šokējoši, lai neteiktu, ka neticami. Tāpēc man rodas aizdomas, vai teorija par telegoniju kādreiz nav vienkārši kalpojusi par veidu, kā valdīt pār sabiedrību ar mērķi nepieļaut vai izskaust izvirtušu dzīvesveidu? Gluži kā tāds ļoti smalks varas līdzeklis, kas ideāli iekļaujas gadsimtā, kurā dzima šī teorija.

Tomēr ir piemēri, kas pierāda, ka telegonija pastāv. Piemēram, vienam latviešu pārim, kur vīrs ir blondīns un sieva brunete, piedzima bērns ar izteikti rudiem matiem. Vīra neizpratne par redzēto bija tikpat šokējoša uzticīgajai sievai. Vai pamats ģimenes strīdam?

Pašmāju speciālists seksologs Arturs Šulcs atzīst: „Pēc analoģijas ar dzīvnieku pasauli, telegonijas teorija ir daļēji patiesa, un īpaša nozīme ir tieši pirmajam vīrietim. Tajā pašā laikā teorija tomēr ir arī diezgan pretrunīga.”

Lai saprastu pirmā vīrieša nozīmi sievietes dzīvē, seksologs Arturs Šulcs stāsta par pieskārieniem, jo tiem esot viena no lielākajām nozīmēm mūsu seksuālajā dzīvē. No visām piecām cilvēka maņām pieskāriens esot tieši tas, kas saglabājas mūsu atmiņā gandrīz uz visu dzīvi. Jau bērnībā mēs iemācāmies, kāds ir labs un kāds ir slikts pieskāriens. Mēs iemācāmies tos dot un saņemt. Un tiešām dzirdēts, ka sievietes bieži vien nespēj gūt baudu citādāk, kā to sasniegušas pirmajā reizē.

Tātad pirmā reize ir ļoti svarīga turpmākai seksuālajai dzīvei. Seksologs Arturs Šulcs min piemēru, kā par meitenes pirmo aktu domāja senatnē. Izrādās, ka pirmatnējā sabiedrībā jaunavām nevainības zaudēšana bija medicīnisks process, ko veica zinoša sieviete. To darīja tāpēc, lai sievietēm vīrietis neasociētos ar sāpēm vai nepatīkamo un sieviete tiektos pēc vīrieša.

Arturs Šulcs norāda, ka pirmais vīrietis tiešām ir ļoti nozīmīgs un paliekošs sievietes dzīvē. Pirmā vīrieša pieskārieni un attieksme nosaka to, kā sieviete no nevainības zaudēšanas brīža turpmāk uztvers sevi un savu vagīnu un kā veidosies visa tālākā seksuālā dzīve. Īpaši pirmais paliek sievietes un viņas vagīnas atmiņā ar pieskārieniem. Jo tieši pirmais izveido sievietes attieksmi pret seksu uz visu mūžu. Un pēc tam katrs nākamais jau veido jaunu pieredzi. Interesanti, vai vīrieši to maz apzinās?

Tātad tām, kurām jau ir bērni, nevajag satraukumā skriet pēc bijušo mīļāko fotoalbuma un salīdzināt ar savu bērnu. Jo neviens nevar apgāzt jau izsenis pierādīto pēcnācēju rašanās procesu – bērns rodas no konkrētas (TAVAS) olšūnas apaugļošanās ar konkrēto (TAVA VĪRIEŠA) spermatozoīdu.

Sludināt atturēšanos no seksa nebūt nav mērķis un tas būtu smieklīgi, jo dzīvot bez noteikumiem un tieši tā, kā mums pašām patīk, taču ir tik lieliski. Bet ja nu tomēr no katra seksuālā sakara mūsos kaut kas paliek? Varbūt mana vagīna ir kaut kas daudz vairāk par baudas punktu un ir vērts lieku reizi aizdomāties, ar ko metamies kopā baudīt gultas priekus?