espati.lv

Kā jūtas PRECĒTA vīrieša MĪĻĀKĀ – 3 pieredzes

Kā jūtas PRECĒTA vīrieša MĪĻĀKĀ – 3 pieredzes

Autors: Elīna Birkāne
Foto: bigstockphotos.com
2012. gada 14. septembris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Mīļākā ir maita, vai ne? Vismaz lielākajā daļā sabiedrības viņas tiek uzskatītas par bezjūtīgām riebeklēm, kam bērnībā trūcis mātes/tēva mīlestības, par sievietēm, kam nekas nav svēts, par laulību jaucējām un vispār dzīves bojātājām, kas pelnījušas vismaz izplūkātus matus. Tomēr, paskatoties no otras puses – viņas arī ir cilvēki, ar savām jūtām, saviem iemesliem un saviem dzīves uzskatiem. Kā tu zini, ka arī tava labākā draudzene paslepus vakaros pēc darba neiet uz slepeniem randiņiem ar precēto kolēģi? Kā tu zini, ka tavas māsas jaunais draugs nav precējies? Un ja izrādītos, ka tā, vai tāpēc tu savu māsu mīlētu mazāk?

Nav jau tā, ka mīļākās par tādām piedzimst un, tā kā daudzas nākamās sievas jau no bērnības sapņo par balto kleitu un kāzu zvaniem, nākamās mīļākās jau pirmsskolas vecumā kaļ plānus, kur un kā kādai nocelt vīru. Ne jau vienmēr ir tā, ka topošās mīļākās savu precētos vīriešu noskata kā medījumu, un iet pāri līķiem, lai panāktu savu – seksu, attiecības, uzmanību vai ko nu katra vēlas. Reizēm tas vienkārši notiek un tad ir jāpieņem lēmums, kā rīkoties.. Rodas jautājums – vai tiešām nepietiek brīvu vīriešu, ka jākaras kaklā kādam, kas jau savu sievieti ir izvēlējies? Un – vai vienmēr mīļākās plāns ir izjaukt esošo ģimeni, un stāties sievas vietā?

Jaunības dullums
Sabiedrībā diezgan bieži dzirdēts attaisnojums „viņa taču vēl jauna, tāpēc tas viņai piedodams”, bet vai tas darbojas pilnīgi visās jomās? Un ja nu tā jaunā ir noskatījusi tavu vīru?
„Savu precēto vīrieti es satiku, kad biju pavisam jauna,” stāsta Kristīne (25). „Es vēl mācījos vidusskolā, viņam bija 35, sieva un tobrīd divi bērni. Varētu domāt, ka tā bija mazgadīgas meitenes pavedināšana, tomēr nē – lai cik briesmīgi tas neizklausītos, es ļoti apzināti rīkojos, lai panāktu savu. Viss sākās nevainīgi, es par savu precēto vīrieti biju safanojusies kā par kādu rokzvaigzni. Man patika katrs viņa vārds un rīcība, katrs nieks. Biju pazīstama ar viņa ģimeni, bet par viņa sievu nedomāju vispār. Ko es gribēju panākt? Viņa uzmanības iekarošana man bija pašapliecināšanās, es nesapņoju ieņemt sievas vietu, man pat prātā neienāca, ka viņi varētu izšķirties un sākumā pat neticēju, ka kaut kas starp mums vispār notiks. Bet notika un es biju septītajās debesīs – es, sīks skuķis, biju spējusi ieinteresēt pieaugušu vīrieti! Man bija, ar ko lielīties draudzenēm un es jutos kā karaliene. Par laimi mana interese noplaka ātri vien pēc pirmajiem randiņiem – savu biju panākusi un vīrietis man sāka šķist neinteresants, viņa sieva pilnīgi stulba tāpēc, ka bija pieļāvusi tādu situāciju, un drīz vien viss beidzās. Tagad, ar pieauguša cilvēka prātu domājot, tas bija diezgan briesmīgi no manas puses. Man tas, protams, bija tikai piedzīvojums, bet viņam – laulības zvēresta pārkāpums. Tomēr nenožēloju savu rīcību, jo man tā bija neatsverama pieredze un droši vien, ja nebūtu manis, būtu cita. Tagad, kad pati esmu precējusies, manī nav naivu cerību, ka gredzens pirkstā mūs pasargās no visām likstām, es reāli skatos uz dzīvi un apzinos, ka nekas nav mūžīgs, tas var notikt arī ar mani. Kā es tad jutīšos? Nezinu, un ceru, ka manā ceļā negadīsies tādas padsmitgadnieces, kāda biju es, un ka mans vīrs gribēs pieņemt citādus lēmumus, nekā tas precētais, kurš, starp citu, joprojām dzīvo ar savu sievu un nu jau audzina trešo bērnu. Varbūt es devu, ko labu arī viņu attiecībām?”

Es tā negribēju
Kā zināms, dzīvei līdzi nenāk instrukcijas, tāpēc kļūdīties ir atļauts visiem. Bet vai attiecības ar precētu vīrieti vienmēr ir kļūda mīļākās dzīvē?
Kitijas (40) stāsts ir šāds: „Savu precēto es satiku darbā. Mums bija kopīgas intereses, kopīgi darba plāni un idejas, kā tos īstenot. Es pati biju precējusies un ar diviem maziem bērniem, sākumā domāju, ka tā būs tikai draudzība. Pat iedraudzējos ar viņa sievu, jo piedalījāmies daudzos kopīgos pasākumos un brīvdienas pavadījām kopā! Tomēr viss izvērtās citādi. Es saprotu, ka sāpināju viņa sievu, saprotu, ka viņam nebija viegli, bet galu galā tā ir mana dzīve un pirmkārt man jārūpējas par savu labsajūtu. Kā mīļākā es jutos šausmīgi, tas it kā bija mans cilvēks un vienlaikus nemaz, nemaz nebija. Man jāsaka liels paldies savam vīrietim, kurš pirmais izlēma izbeigt šo situāciju – viņš visu izstāstīja sievai un nolēma šķirties. Šķiršanās periods bija drausmīgs mums visiem, bet tagad ir pagājuši 15 gadi un viss ir nokārtojies – gan mums, gan viņa pirmajai sievai. Draudzenes, protams, vairs neesam un nekad nebūsim.”

Tās nav manas problēmas
Dzirdot Īrisas stāstu precētajām mati celsies stāvus un gribēsies pārbaudīt, ko šobrīd dara mīļotais, Īrisa tomēr ir klasisks piemērs, kad sieviete izpilda visus sieviešu žurnālu un portālu populārākos padomus – dzīvo sev, nebaidās riskēt un mīl sevi tādu, kāda ir. Lūk, Īrisas (28) pieredze: „Kā jūtas mīļākā? Labi jūtas! Nav taču nekādu pienākumu, ir tikai labi pavadīts laiks un sajūta, ka esmu iekārota. Es esmu bijusi mīļākā trim dažādiem precētiem vīriešiem, lai gan nesauktu sevi par mīļāko, jo diez vai biju mīļāka par sievām, drīzāk – interesantāka. Vai es nejūtos vainīga? Nē! Par ko gan? Es neticu pasaciņām, ka dzīvē viss nāks atpakaļ un tas, ko domā sievas, nu galīgi nav mana darīšana. Par to lai uztraucas viņas pašas un viņu vīri! Es nejūtos kā ģimeņu jaucēja, jo svešu ģimeni man nekad nav vajadzējis. Es satikos ar vīriešiem, kuri man patika un kuriem patiku es. Jā, viņi man stāstīja par savām sievām, bet vai man tāpēc būt greizsirdīgai? Ja būtu, par ko, tad viņi būtu pie tām sievām. Es tobrīd nemeklēju nekādas nopietnas attiecības vai laulību, es izbaudīju savu dzīvi! Mana dzīve arī bez šiem vīriešiem bija pietiekami piepildīta un es nekoncentrējos uz to, vai viņš ar mani ir Ziemassvētkos un vai vakarā gulēt ejot bučo savu sievu. Kāda starpība? Uztvēru to drīzāk kā kādu no viņam sliktajām īpašībām – cik ilgi tās mani neizved no pacietības, tik ilgi viss ir forši. Kad vairs nav forši, tad eju tālāk. Varu teikt tikai vienu – vārdu sieva var pateikt dažādi, bet mīļākā vienmēr skan labi.”

Ko darīt, lai mīļākā nepārskrietu ceļu tavai laulībai?
Neko! Katrā ziņā mazāk jādomā par citām sievietēm, vairāk par sevi un savu vīrieti. Krāpšana, protams, ir ļoti nepatīkams fakts, tomēr ne nepārdzīvojams. Esi interesanta vispirms sev, pēc tam savam vīrietim un viss būs labi! Varbūt ir vērts ko mācīties no mīļāko dzīves uztveres?
 
 
 
 


Saistītie raksti

VIŅŠ mani PIEKRĀPA - 4 lietas, ko es no tā IEGUVU

VIŅA AIZGĀJA pie cita, jeb vīrieša stāsts par sievas NODEVĪBU

NEATDOŠU vīru mīļākajai – ES CĪNOS!

KĀDĒĻ viņi grib pamēģināt CITU sievieti?

6 AIZLIEGTI paņēmieni, ko SIEVIETES izmanto attiecībās - stāsta VĪRIEŠI



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

Grezele (viesis), 2012. gada 14. septembris, 15:41

Kaut viņām... tāpat notiktos, tikai cietējas statusā!

Ziņot par nekorektu komentāru
Vilkābele (viesis), 2012. gada 14. septembris, 15:48

Es domāju mīļākās statuss ir pielīdzināms sistas sievas statusam, vienādi nožēlojams. Vienīgā atšķirība - tā, kuru klapē pēc aiziešanas no varmākas vēl kaut kā spēs savās pašas acīs attaisnot visu pieredzēto, ar atrunu - "no sākuma jau es to nezināju", savukārt mīļākā jau no pašiem pirmsākumiem zina uz ko iet un šī apziņa nemanāmi būs saindējusi visu turpmāko dzīvi. Faktiski sieviete-mīļākā apzināti izvēlas morāli nožēlojamu eksistenci.

Ziņot par nekorektu komentāru
Niks (viesis), 2012. gada 14. septembris, 16:21

Labāk savu večus sargājat, nevis par citām sievietēm uztraucieties! Ne jau viņas ir tās, kas jūsu laulību izjauc, bet jūs pašas vai jūsu vīrieši... Nevienu taču nevar ar varu piespiest ielaisties ar citām, acīmredzot, ja tā notiek, tad tie vīrieši paši kaut kādu iemeslu dēļ to vēlas...

Ziņot par nekorektu komentāru
Niks (viesis), 2012. gada 14. septembris, 17:05

Kas mani vnm izbrīna, ka sabiedrībā, pa lielam, vainota tiek sieviete. Tipa, manu nabadziņu redz viena kuce pavedināja. Es uzskatu, ka vīrieti, kas mīl, ciena un respektē savu sievu (sievieti) savākt nevar, bet, ja var, tad ģimenē kkas nav kārtībā. Un morāli nožēlojamu eksistenci izvēlas nevis mīļākās, bet sievas, kas vai nu piever acis uz vīra sānsoļiem ,vai arī sagaida savu dārgumiņu ar atplestām rokām atpakaļ. Un neticu, ka sieviete nezin, ka viņas mīļotais laiž pa kreizi. Ja nejūt, tad tur vnk ir klapes uz acīm un tad jau nav brīnums, ka tādu krāpj.

Ziņot par nekorektu komentāru
gues who (viesis), 2012. gada 14. septembris, 17:12

piekriītu "nikam" Un nekad nevar zināt, vai tu izaugsi par piekrāpto sievu vai par mīļāko.. vai tev pašai kontā būs vīrs, mīļākais un divi bērni...

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  3  4  5  6  7  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna