Pirmsmenstruālais sindroms jeb PMS nav svešs ļoti daudzām no mums, kā arī vīriešiem, kas nereti izbauda šo sindromu sekas, jāsaka gan – netieši. Par PMS sacerētas anekdotes, dažādi smieklīgi stāsti, teikas un leģendas, bet tām, kuras patiešām izbauda visu sindromu plejādi uz savas ādas, smiekli patiesībā nemaz nenāk. Kas īsti ir PMS, kas to veicina un kā to novērst?
Kas ir PMS un no kurienes rodas?
PMS ir psiholoģisku un fizisku simptomu kopums, kas liek par sevi manīt, sākot no 2 nedēļām līdz 5 dienām pirms menstruācijām. Šie simptomi saistīti ar hormonālām izmaiņām sievietes organismā. Lai šos simptomus nesajauktu ar kādas citas slimības izpausmēm, jāatceras, ka PMS ir ciklisks raksturs. Simptomi atkārtojas katru mēnesi no jauna, un šīs izmaiņas sieviete var piefiksēt noteiktu laiku pirms menstruācijām.
Tiek uzskatīts, ka PMS rašanos veicina nepilnvērtīgs uzturs ar paaugstinātu tauku, sāls un asu pārtikas produktu daudzumu, pārmērīga kafijas, melnās tējas, kokakolas un alkohola lietošana, smēķēšana, būtisko taukskābju trūkums organismā, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un arī stress. Vārdu sakot, šos simptomus var izraisīt jebkas, jo ar vārdu stress mēs saprotam gan kaitinošas suņu rejas un mašīnas signalizēcijas skaņu zem loga, gan to, ka drēbju skapis tieši pirms ballītes apmeklējuma atkal ir tukšs. Jebkurā gadījumā zinātnieki īstenos cēloņus joprojām meklē, jo tieši tāds taču it viņu uzdevums. Droši ir tikai tas, ka ar PMS sievietes bijušas pazīstamas arī senatnē. PMS biežāk novēro sievietēm 30–40 gadu vecumā, kā arī dzemdējušām sievietēm.
Kā izpaužas?
PMS raksturīgas fiziskās pašsajūtas un emocionālās izmaiņas, kuru dēļ stiprais dzimums mēdz uz laiku izvākties no mājas, dodoties makšķerēt vai uzturoties darbā ilgāk. Novērojamas biežas garastāvokļa maiņas, viegla aizkaitināmība, nervu spriedze un pat depresiju. Var būt paaugstināta uzbudināmība, svara pieaugums, slikta pašsajūta un galvassāpes cikla otrajā pusē, ādas patoloģijas (riebīgi izsitumi vai pūtītes), viegls krūšu dziedzeru jutīgums, diskomforta sajūta vēderā, nogurums un miega traucējumi. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka tas viss apgrūtina ierasto dzīves ritmu. Lai iedzītu sieviešu dzimumu vēl lielākās šausmās, ir noskaidrots, ka mūsdienās pazīstamas vairāk nekā 150 (!) dažādas premenstruālā sindroma izpausmes, kas, tuvojoties menstruācijām, ietekmē daudzu sieviešu garastāvokli, darba spējas, veselo saprātu utt. Parasti PMS organismā aiztur dažus litrus šķidruma, kas izraisa sāpes krūtīs, vēdera pūšanos, tūsku locekļos un saasina arī citus simptomus. Lai gan jau tā nemitīgi cīnāmies par to, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem, ūdens uzkrāšanās var palielināt ķermeņa svaru līdz pat 2 kg. It kā ar to vēl nepietiktu, ir sievietes, kas pirmsmenstruālajā periodā jūt paausgtinātu apetīti — gribas ēst visu pēc kārtas vai parādās kāre pēc kāda konkrēta produkta, piemēram, saldumiem.
Kā novērst?
Pretsāpju medikamenti. Daļa sieviešu šo problēmu cenšas novērst, lietojot dažādus pretsāpju medikamentus. Sāpes patiešām uz laiku norimst, bet simptomi kā tādi saglabājas. Palīdz vienīgi speciāli bezrecepšu medikamenti, kas samazina sindroma ietekmi uz veselību un pašsajūtu.
Ginekologs. Vispareizākais veids būtu rast risinājumu šīm roblēmām kopā ar savu ginekologu. Ārsts ieteiks, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā, kā arī izvērtēs, kas tieši konkrētās sievietes dzīvesveidā būtu jāmaina, lai nepatīkamo sajūtu buķete mazinātos. Labākais variants ir ierīkot savu pirmsmenstruāciju sajūtu dienasgrāmatu, tas ir, pāris mēnešus atzīmēt savas sajūtas pirms menstruācijām, jo, atnākot pie ārsta, varēs ātri izvērtēt, kuri simptomi jāārstē un kā to darīt. Tāpat PMS var mazināt pareizā kontraceptīvā līdzekļa izvēle, ko apspriedīsiet kopā ar savu ārstu. Kā zināms, šobrīd jau klajā nākušas jaunas hormonālās tabletes, kas mazina nepatīkamos simptomus.
Fiziskās aktivitātes. Neskatoties uz individuālajiem cēloņiem, ieteicams lietot sabalansētu uzturu, izvairīties no pārmērīga stresa, kā arī dot priekšroku fiziskajām aktivitātēm, piemēram, peldēšanai, vingrošanai, pilatēm vai jogai. Arī tas, ka PMS laikā nav ieteicams sportot, ir mīts. Fiziskas aktivitātes ir pat ieteicamas.
Vitamīni. Kas attiecas uz garastāvokļa maiņām, ieteicams lietot B grupas, kā arī A+E vitamīnus. Izteiktākos gadījumos ieteicams lietot ne tikai vitamīnus, bet arī minerālvielas — magniju un kalciju. Ja ir sūdzības par pietūkumu, uzturā jāsamazina sāls patēriņš.
Miers un režīms. Ļoti vēlams, lai sievietei būtu sabalansēts darba un atpūtas režīms, kā arī pilnvērtīgs miegs. Cik vien iespējams, jāsakārto sava ikdienas dzīve, lai neatrastos nemitīgā stresā. Lietas jāmācās saplānot jau iepriekš, nevis pēdējā brīdī. Nokavēts autobuss, izlādējies telefons, nenomaksāts rēķins vai citas sadzīviskas ķibeles arī var kalpot par iemeslu stresam.
Homeopātija. Nepatīkamās sajūtas palīdz novērst arī homeopātiskie līdzekļi — nomierinošas tējas un dabiskas izcelsmes preparāti, par kuriem vari interesēties homeopātiskajās aptiekās.
Nav jau tā, ka PMS tikai bojā mūsu dzīvi. Ne visas cieš no šīm nepatīkamajām sajūtām, bet gandrīz visas tās izmantojušas kā aizbildinājumu brīžos, kad tas ir izdevīgi, it sevišķi akcentējot pašu menstruāciju postošo iedarbību uz pašsajūtu. Mēs, sievietes, esam pietiekami viltīgas, lai šo “netuvojies man” periodu izmantotu savā labā – paņemtu brīvdienu darbā, neapmeklētu kādu ne visai saistošu pasākumu utt. Tāpēc, ja šie simptomi nešķiet pazīstami, zini, ka arī tas ir normāli. Ir sievietes, kurām šis ļaunais murgs iet secen, un, ja esi viena no tām, vari tikai priecāties.
