Skaista un gudra, bet viena. Jeb kur ir "īstie" vīrieši?

Pēdējā laikā arvien vairāk dzirdam jautājumu - kāpēc tik daudz sieviešu, neskatoties uz to, ka ir skaistas, gudras un čaklas, tomēr nespēj atrast sev piemērotu partneri un dzīvo vienas? Vai tiešām vaina ir jāmeklē kur dziļāk - jādodas pie psihologa un jālūkojas pēc kādas sen aizmirstas bērnības traumas? Pilnīgi iespējams. Un galu galā mēs taču esam pieradušas sevi šaustīt par to, ka neizdodas pieturēties pie laimīgu un pilnvērtūgu attiecību scenārija. Tāpēc arī espati.lv devās pasēdēt uz psihoterapeita dīvāniņa, lai pajautātu - kas ar mums, jaukajām un visu varošajām sievietēm, nav kārtībā?

Laika gaitā jau vairākkārt esam ciemojušās pie pazīstamās psihoterapeites Ainas Poišas, kuras viedoklis un padomi noderējuši ne vienu reizi vien, tāpēc arī šoreiz minam jau ierasto taciņu un jautājam Ainai - kas mums, smukajām, gudrajām, apķērīgajām un izdarīgajām par vainu - kur kavējas vīrietis, kurš to visu novērtētu?

Aina Poiša: "Uz šo jautājumu nav vienas atbildes. Jebkurai lietai ir savi cēloņi un sekas. Un tipisko variantu vai kopsaucēju izvilkt ir grūti. Skaidrs, ka 21.gadsimtā sievietes ir garīgi stiprākas par vīriešiem, un arī elastīgākas. Līdz ar to viņas ir ieņēmušas tādu kā dominējošo lomu šajā dzīvē (tas nemaz nenozīmē, ka viņas visas ir sievietes ar olām),  un nejūt, ka šie kritēriji, kādam ir jābūt viņas vīrietim, ir  izstrādājušies pavisam skaidri. Viņas vairs nevēlas sev blakus vīrieti, lai viņš tur par visām varītēm vienkārši būtu, viņas jau zina, kādu vīrieti viņām vajag. Tas ir jautājums par kvalitāti nevis kvantitāti - vienkārši vērtību, esot vīrietim. 

Man arī nav bail, ka mani kāds varētu uzskatīt par stipru, jo es tāda patiešām esmu, un vai tas ir kāds grēks?  Bet tik un tā, ja es esmu dominējoša un man ir tendence nomākt cilvēkus ar savu enerģiju, tad, ja vēlos būt ar to otru kopā, man ir jāmēģina sevi kontrolēt, un tas attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, tas var attiekties arī uz manām draudzenēm. Bet šajā ziņā sevi ir jāpaanalizē.

Tāpat pilnīgi droši var teikt, ka Latvijā sievietes - skaistas, gudras, ņemamas ir vairāk nekā viņām adekvāti partneri, nevis sugas pārstāvji kā tādi. Ja sievietei ir beigušās attiecības un viņa ir sapratusi, ka tā bijusi viņas jaunības kļūda, neprāts, un tagad viņa zina, kas viņa ir un ko grib, viņa ir atvērta. Bet tie vairs nav skrējieni pa klubiņiem meklēt izmisumā jebkādu eksemplāru, jo tur var dabūt partneri naktij. Bet šī sieviete grib veidot attiecības un jau ar domu, ka ienāk ar stabilu vērtību un ir arī gatava kaut ko no tā atvēlēt otram cilvēkam, līdz ar to, gaidot ko līdzīgu pretī. Bet kur tad šie devēji un ņēmēji ir? Vīriešiem ir tendence baidīties no sievietes prasībām. No vienas puses viņus tas imponē, no otras puses, viņi ir tādi kā apslinkuši, sieviešu apčubināti, un negrib vairs piepūlēties. Viņš labāk paņems zaķi, kuram dzīvi regulēs viņš, nekā tādu zaķi, ar kuru kaut kas ir jāsaskaņo un jāsadarbojas.

Šķiet, ka vārds "līdzvērtība" inteliģentiem cilvēkiem it kā būtu saprotams, bet diemžēl...Agrāk taču kāzu ceremonijās tā notika - kurš pirmais otram uzmīs uz kājas, tas būs boss ģimenē - tas valdīs. Tas nozīmē, ka šo cilvēku starpā valda uzskats, ka viss var notikt tikai tad, ja viens ir priekšnieks un otrs - padotais. Savā veidā, protams, tā ir vienkāršāk. Un, ja ir kāds, kas saka - es negribu būt priekšplānā, man labāk patīk pa aizmuguri ņemties, un tas otrs ar lielāko prieku iet priekšā, jauki. Ja abi var šādi vienoties, ir satbilas laulības. Bet līdzko man kaut kas sāk spiest un es uzdodu jautājumu - kā tad tā, ka to futbolu spēlējam tikai uz vieniem vārtiem, es pozicionēju savu viedokli. Un vīrietim šķiet - kas te tagad notiek? Revolūcija? Un aiziet skandāls. Tā it kā būtu pāra attiecību augšanas grūtība, un, tālāk ejot, jau varētu pieslīpēties pie tās līdzvērtības, bet bieži ir tā, ka pie šīm pirmajām grūtībām kāds neiztur un notiek šķiršanās. Vīrietis izdara secinājumus - no tām ar milzīgajām prasībām es labāk turos pa gabalu. Un sieviete, zinot, ka tādas attiecības vairs nevēlas, šos vīriešus kā potenciālos partnerus arī vairs neuztver nopietni.

Galu galā iepazīšanās portāli ir pilni gan ar vientuļām sievietēm, gan arī vīriešiem, bet vai tāpēc, ka esi viena, kritīsi izmisumā un izvēlēsies vienu no viņiem - vienalga kuru? Patiesībā jau mēs pašas varam uzdot sev šo jautājumu - kāpēc esam vienas - mēs tā vēlamies vai neesam satikušas līdzvērtīgu partneri, bet citādas attiecības nevēlamies?"