espati.lv

VIŅA māte iejaucas JŪSU attiecībās

VIŅA māte iejaucas JŪSU attiecībās

Autors: Santa Garklāva - Ansonska
Foto: bigstockphoto.com
2013. gada 22. februāris

>   Izdrukāt
>   Nosūtīt
Daudzām no mums ir pazīstama situācija, kad rodas nesaskaņas ar vīrieša māti, kura iejaucas attiecībās gan ar padomiem, gan dažādiem pārmetumiem. Nerisināta šī situāciju spēj izjaukt partnerattiecības. Lai skaidrotu un izzinātu šo problēmu, aicinājām talkā psiholoģi un pāru konsultanti Inetu Lazdāni.  

VĪRIEŠA UN VIŅA MĀTES ATTIECĪBAS – VIŅA TURPMĀKĀS DZĪVES KONTEKSTĀ 
Dēla un mātes attiecību modelis ir būtisks faktors vīrieša tālāko partnerattiecību veidošanās procesā. Tas, cik patstāvīgs un neatkarīgs viņš būs savu lēmumu pieņemšanā, atbildīgs savā rīcībā, cik sievieti cienīt un respektēt spējīgs, cik maigs vai agresīvs viņš būs savās izpausmes pret partneri – lielā mērā ir atkarīgs no viņa pieredzes attiecībās ar savu māti.

Psiholoģe uzsver, ka visas šīs minētās kvalitātes vīrieša dzīvē un jo īpaši partnerattiecību pieredzē, ir ārkārtīgi nepieciešamas. Tomēr topošo vīrieti veido ne tikai vecāki, bet arī paša iedzimtais temperaments un vide, kurā viņš dzīvo savas dzīves sākumposmu, kur piedzīvoto (līdzīgi kā ikviens no mums) pieņem kā pārliecības par to: ka dzīve ir tāda..., pasaule ir tāda.., vīrieši ir tādi ..., sievietes ir tādas.., es šajā pasaulē esmu tāds.. un lai tajā izdzīvotu, man jārīkojas tā... 

Ineta Lazdāne norāda, ka nav noslēpums, ka ir mammas, kas visu vienmēr zina labāk, visus lēmumus pieņem ikviena ģimenes locekļa vietā, izkomandē parādi un nosaka kā lietām jānotiek, ja pie visa klāt tas kombinējas ar diezgan vāja vīrieša tēlu – tēva lomā, tad tas, protams, mazā zēna uztverē veido nepārprotamu priekšstatu kā lietas šajā dzīvē funkcionē, kas ar gadiem tikai nostiprinās. Situācija, kad dēlam pieaugot, māte gribēs ārkārtīgi piedalīties visās viņa dzīves norisēs būs gadījumā, kad ņemot vērā minētās sievietes tēlu tam pievienojas pašas mātes diezgan neapmierinošās vai vispār neeksistējošās partnerattiecības, kuras daļēji viņa realizē caur savu dēlu. Visa pamatā ir viņas bailes, ka dzīve būs tukša, ja es TEVI palaidīšu vaļā! Bailes uzticēties: vai TU būsi spējīgs pieņemt pareizos lēmumus. Tāpat – bailes zaudēt varu pār kaut ko, kas viņai ir bijusi, bailes palikt vienai un nevienam nevajadzīgai. Tie visi ir pietiekami spēcīgi iemesli, lai ietu pāri līķiem, kas bieži vien izrādās – iejaukšanās dēla partnerattiecības.



KĀ RĪKOTIES SIEVIETEI, JA VĪRIEŠA MĀTE IEJAUCAS ATTIECĪBĀS? 
Ineta Lazdāne uzsver, ka situācijā, kad vīrieša māte iestājas pret dēla attiecībām ir vairāki modeļi. Bieži vien tas ir aukstais karš starp šīm divām sievietēm, kur vīrietis mēģina izdzīvot tam visam pa vidu, jo viņam abas ir svarīgas, tomēr viņš neuzņemas atbildību par skaidru savu lēmumu un izvēli. Ja mīlestība ir pietiekoši stipra, viņš var izdarīt izvēli par labu savai mīļotajai, līdz ar to attālinoties no mātes. Tajā būtiska loma būs tam kā jaunā sieviete spēs noturēt robežu, neļaujot tiešā veidā vīrieša mātei jaukties viņu ikdienas dzīvē. Pāru konsultante uzsver, ka svarīgs ir pats sākums, kā mēs gan saviem, gan vīrieša vecākiem parādam, ka šeit – tagad ir MŪSU mājas, un tikai MĒS izlemsim kā lietas notiks. Tam ir vajadzīga drosme, bet pareizi nostādot noteikumus jau pašā sākumā, turpmāk tas var ievērojami atvieglot dzīvi. Svarīgi to darīt pieklājīgi un nevienu neaizvainojot, bet tomēr pietiekami noteikti. Bieži mēs to baidāmies darīt, jo nevēlamies aizvainot, bet tas sekmē to, ka nākotnē aizvainojumi no abām pusēm būs vēl lielāki, un, iespējams, tas var veicināt arī pāra attiecību izjukšanu. Turklāt pašam vīrietim var nebūt pietiekami daudz drosmes to izdarīt, jo viņš emocionāli ir daudz ciešāk saistīts ar savu mammu, iespējams, viņš varētu būt pat pateicīgs, ja viņam palīdzēsi to izdarīt.

Psiholoģe norāda, ka attiecības starp vīrieša māti un jauno sievieti ir saikne starp diviem cilvēkiem, kuru abas puses kaut nedaudz var ietekmēt. Jāsaprot, ka slikto attiecību pamatā ir bailes. Līdzīgi ir arī jaunajai sievietei, kas piedzīvo ne pārāk silto uzņemšanu, palaižot vaļā aizsardzības sistēmu, kas nodrošina to, ka sākas slēpta cīņa ar aizvainojumiem. Atbruņojoša, lai gan tam nepieciešama drosme – būtu atklāta izrunāšanās ar vīramāti. Tomēr to varēs realizēt, ja attiecībās ar vīrieti būs drošības un stabilitātes sajūta.

KAD NEPIECIEŠAMA SPECIĀLISTA KONSULTĀCIJA?
Ineta Lazdāne iesaka negaidīt, kad problēma būs samilzusi tik tālu, ka atpakaļceļa vairāk nebūs. Ja jūtat, ka kādu laiku nejūtaties labi savās partnerattiecībās, ir jāmeklē pāru konsultanta palīdzība, kamēr aizvainojumi nav saveidojuši tik augstus aizsargmūrus vienam pret otru, ka neviens vairs nejutīs motivāciju sevī tos nojaukt, līdz ar to vienīgais, kas atliks – šķirties.

Situācijā, kad jūtam sevī veidojamies aizvainojumus, bieži vien mēs nespējam citādi rīkoties kā saskaņā ar tiem, bet tas sekmē partneru atgrūšanos, jo mana rīcība, kas izriet no aizvainojuma, radīs otrā cilvēkā to pašu, līdz ar to veidojas tā saucamā ping pong situācija, kur abi partneri, kompensējot savas mazvērtības sajūtas, sāpina viens otru. Arī situācijās, kad vīramāte ir aktuāla persona pāru attiecībās, kā likums rada pārī pārestības sajūtu vienam pret otru, šajā gadījumā, jo īpaši svarīgi būtu neuzkrāt šīs sajūtas, jo darbojas ārēji spēki, kas šūpo attiecību laivu!

VĪRIEŠA VIEDOKLIS 
Valdis Melderis (radio personība un pasākumu vadītājs): „Šī situācija noteikti veidojas, ja mamma savu atvasi arvien turpina uzskatīt un saukt par dēliņu. Viņa rūpējas un uztraucas par viņu un vīrietim tas patīk! Arī tāpēc, ka dēls māti pazīst ilgāk, viņa ir daudz tuvāka par partneri un tā tas varētu būt attiecību pirmos 10 – 20 gados. Patiesībā varianti var būt dažādi. Sievietēm šādās situācijās ir jāizlemj vai viņa vēlas būt kopā ar šādu vīrieti, vai jūtas labi ar viņu, un jāliek lietā sava labi attīstītā intuīcija un jāsajūt vai, risinot šo situāciju –  jārunā ar savu vīrieti vai viņa māti. Jāatzīst, ka tas nav mans gadījums, tādēļ varu tikai iztēloties, kādēļ mammas ar sievām konkurē, jo mana mamma joprojām gludina manus kreklus un mana sieva par to neiebilst un es abām esmu par to pateicīgs!”

SIEVIEŠU  PIEREDZES  UN PSIHOLOĢES KOMENTĀRS 
Marita: „Kad tikko iepazinos ar savu topošo vīru biju sajūsmā, ka viņam ar mammu ir tik labas un tuvas attiecība, jo man šķita, ka tas ir garants, ka šādi viņš izturēsies arī pret mani. Taču jau pavisam drīz es sapratu, ka esmu pamatīgi kļūdījusies. Kārlis ar savu rīcību man skaidri un gaiši parādīja, ka viņa vissvarīgākā dzīves sieviete ir viņa mamma. Vīramāte nepārtraukti jaucās mūsu ģimenes dzīvē: budžeta jautājumos, bērnu audzināšanā, ēst gatavošanā un visā pārējā, nemitīgi bakstot ar pirkstu manās kļūdās! Un vīram tas šķita pavisam normāli, jo viņa mammai taču ir lielāka dzīves pieredze! Šī situācija bieži bija mūsu nesaskaņu cēlonis, es strīdējos gan ar Kārli, gan viņa māti, taču vīrs pat, ja teica, ka piekrīt manam viedoklim, ļāvās savas mātes manipulācijām un apvārdošanas taktikai un galu galā – nostājās viņas pusē, pataisot mani par vainīgo. Tā nodzīvojām gandrīz desmit gadus, līdz mans pacietības mērs bija pilns, es paņēmu bērnus un aizgāju no vīra. Zinu, ka drīz pēc manis viņš uzsāka attiecības ar kādu sievieti, taču viņa māte izjauca arī tās, tāpat nemitīgi jaucoties pa vidu! Nevienai nenovēlu piedzīvot ko līdzīgu!”

INETA LAZDĀNE par MARITAS situāciju:
Šajā stāstā varam redzēt kas notiek, ja atļaujam vecākiem kāpt pāri robežām. Pašā sākumā, kad tas ir iespējams visdrīzāk, bet kad jaunā sieviete varbūt vēl nejūtas tik stipra, lai šīs robežas parādītu, būtu visefektīvāk iestāties skaidrā pozīcijā, lai norādītu kā lietām būtu jānotiek, jo izskatās, ka robežas starp dēlu un māti ir stipri izplūdušas, līdz ar to vienīgais cilvēks, kurš var palīdzēt tās saprast ir jaunpienācējs, kurš nav šajā sistēmā izaudzis. Vīrietim kaut kādā ziņā šajā gadījumā pat izskatās diezgan izdevīgi tā dzīvot, jo visa atbildība tiek atdota mammai vai sievai – mamma izlemj kā notiks lietas, bet sieva uzņemas vainas sajūtu, ja kaut kas nenotiek kā vajag. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi jau pašā sākumā norādīt, kas ir mūsu ģimenes robežas, jo patiesībā mēs ikviens jūtam, kad tās tiek pārkāptas, tad atliek par to signalizēt. Šajā gadījumā situācija nav vienkārša arī pateicoties vīramātes izcilajām manipulācijas spējām. Manipulēšana ir slēpta savu mērķu sasniegšanas metode caur cita cilvēka rīcību, lai tā būtu mazāk efektīva ir nepieciešama atklāta saruna, līdz ar to notiekošo padarīt vairāk apzinātu.

Lāsma:
„Mans stāsts par šo tēmu ir visai bēdīgs un, jā, arī pamācošs! Uzaugu laukos pie vecmāmiņas un pēc vidusskolas absolvēšanas pārcēlos uz galvaspilsētu, lai studētu. Sākumā jutos apmulsusi, taču drīz vien iejutos jaunajā vidē. Pagāja laiks un es iepazinos ar kādu puisi, un mēs sākām tikties arvien biežāk. Viss bija labi, jo šķita, ka esmu satikusi savu īsto, un abi nebijām pārsteigti, kad pēc dažiem mēnešiem uzzinājām, ka gaidām mazuli. Priecīgi un pacilāti brīvdienās devāmies pie viņa mammas un patēva, lai paziņotu šo jaunumu. Ar abiem biju tikusies tikai dažas reizes un mums nebija nekādu īpašu attiecību, jo man jau no paša sākuma šķita, ka drauga māte ir diezgan valdonīga sieviete, kura turklāt mani ignorēja, taču cerējām, ka mūsu ziņa mainīs viņas attieksmi. Būtu maigi teikts, ja es atzītu, ka par šo vēsti viņa bija šokā. Sāka man brukt virsū ar pārmetumiem un apvainojumiem, ka es prasts, noskretis lauku skuķis šādi vēlos noturēt viņas dēlu, kas ir no labas un turīgas ģimenes, ka esmu to izdarījusi speciāli un man jau no paša sākuma ir bijusi šāda doma! Jutos kā ar mēslu spaini aplieta un mans šķietamais princis baltā zirgā mani pat neaizstāvēja, pats bija tik ļoti nobijies, ka nespēja bilst ne vārda. Mani burtiski izmeta no šīm mājām un tā es vairs nekad nesatiku savu draugu, jo viņš ignorēja jebkuru manu mēģinājumu sazināties ar viņu. Mans puisis pat sāka pārmest man to pašu, ko tajā dienā teica viņa māte, kura bija viņam iepotējusi šīs domas! Biju izmisusi un nezināju kā rīkoties tālāk, nevarēju pamest studijas un atgriezties laukos, jo man bija kauns izstāstīt vecmammai, kas ir noticis. Tā es bezcerībā nolēmu pārtraukt grūtniecību. Šobrīd man ir gan labs darbs, gan attiecības, taču to, kas noticis ar mani jaunībā, es nespēju aizmirst...”

INETAS LAZDĀNE par LĀSMAS situāciju:
Šis stāsts nav tik daudz par pašu Lāsmu, kāda viņa ir, bet gan par puiša mammu, – cik liela ir viņas iekšējā mazvērtības sajūta, ka tai ir nepieciešama tik liela kompensācija: pirmkārt, tik spēcīgi pazemojot Lāsmu un patiesībā arī savu dēlu par viņa izvēli, otrkārt, jūtot tik ļoti lielu vajadzību kontrolēt sava dēla dzīvi, ka šķiet savas personīgās dzīves viņai nav. Līdz ar to, žēl, protams, ka Lāsmai bija jāpiedzīvo šāds pazemojums un arī jāpārtrauc grūtniecība, bet domāju, ņemot vērā visas komponentes, laimīga dzīve šajā konstelācijā, kur tik valdonīga un kontrolējoša vīramāte un vājš vīrietis, Lāsmai nebūtu iespējama, jo šķiet, ka arī viņa pati ir ļoti maiga būtne, kas nebūtu spējīga sevi aizstāvēt, tāpēc šis, ko nācās piedzīvot īsā laika periodā, būtu jāpiedzīvo dzīves garumā, kas ļoti spēcīgi ietekmētu gan viņas pašapziņu, gan attiecības.



Saistītie raksti

Palikt KOPĀ par spīti visam – vai ir tā VĒRTS?

Mediācija, kas tas ir?

KĀ tikt galā ar savu greizsirdību?

Lietas, kuras TEV par VIŅU nav JĀZINA

Es PIEDODU viegli - ATRIEBJOS un aizmirstu...



Pastāsti draugiem: draugiem.lv twitter.com twitter.com

> Komentēt

Vija (viesis), 2013. gada 22. februāris, 09:14

Vīramātes ir dažādas..., piemēram manai mammai vienmēr ir bijušas labākas attiecības ar manu brāļu sievām, nekā ar pašas dēliem konfliktu situācijās, viņa protams manus brāļus mīl, taču vienmēr, ja ir kādi kreņķi, nostājas vedeklu pusē un to var just arī pēc tam ikdienā, viņas mammu apčubina, uzrauga lai viņai viss būtu labi. Tā ka cien. vīramātes - esiet labas ar savām vedeklām un visticamāk, jums tiks atdarīts ar to pašu.

Ziņot par nekorektu komentāru
Brīnums (viesis), 2013. gada 22. februāris, 09:19

Vija, tava mamma kā vīramāte - tas ir retums, lai viņa uzsāk lasīt lekcijas, es savējo vīreni pie viņas aizsūtīšu kursos :) :) :)

Ziņot par nekorektu komentāru
mii (viesis), 2013. gada 22. februāris, 10:48

Mēs dzīvojam daudzsimtu km attālumā no vīra vecākiem. Satiekamies pāris reizes pa gadu, tā ka vīramāte pat gribēdama nevar iejaukties mūsu ikdienā!!

Ziņot par nekorektu komentāru
Niks (viesis), 2013. gada 22. februāris, 12:10

Man arī paveicies ar drauga mammu, jo vinja zin kads ir vinjas dels un parasti nostajas mana puse. Un musu attiecibas ari nejaucas. Tapec esmu par to loti pateiciga :)

Ziņot par nekorektu komentāru
smii (viesis), 2013. gada 22. februāris, 16:01

raksts ljoti pa teemu, driz iesim dzivot kopa ar draugu, esam kopa vairakus gadus, bet lidz sim ar mammu redzejamies 5-7 reizes gadaa kadas gjimenes pusdienas vai dzimsanas dienas. Tagad bus jautri, jo vecaki dzivos tikai 10minusu attaluma. Vini neskiet parak uzbazigi, vismaz drauga brali, kas dzivo viens, ipasi ar uzmacibu netiranize. Bet.. nu, redzesim. Te ljoti vieta padoms par robezu nostadisanu jau no sakuma.

Ziņot par nekorektu komentāru
1  2  3  4  


kontakti    |    reklāma    |    espati.lv    |    kļūsti par autoru    |    saistību atruna