Atbildi uz šādu jautājumu diskusijā ar nosaukumu Solidāras dažādībā meklēja sievietes no dažādām darbības sfērām. Arī espati.lv vērotāja lomā piedalījās šajā diskusijā un atzīmēja vairākas interesantas diskusijas dalībnieču paustas idejas un viedokļus.
Diskusiju organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) un Resursu centrs sievietēm
Marta. Tajā piedalījās Aija Lulle (socioloģe), Ingrīda Pičukāne (māksliniece), Alla Petropavlovska (žurnāliste), Evita Raituma (operas soliste), Amanda Aizpuriete (dzejniece), Lotte Tisenkopfa (uzņēmēja), Sarmīte Zāte (sociālā darbiniece), Aija Balode (lauksaimniece), Ināra Eņģele (pedagoģe), Natālija Kuļikova (ārste), Inese Vaidere (politiķe), Ilze Graudiņa (mājsaimniece).
Latvijā manāmais apjukums sieviešu solidaritātes dienas kontekstā atkārtojas gadu no gada, jautājumus par sieviešu savstarpējo atbalstu pavada karstas diskusijas, turklāt vispirms jau no pašu sieviešu puses. Latvijā sieviešu solidaritāte veidojas lēni, jo ir neuzticība savam dzimumam. Visbiežāk solidaritāti piesauc politikā, runājot par noteiktām ideoloģijām, uzskatiem un mērķiem, kas saliedē to atbalstītājus, kā arī sieviešu kustības ietvaros jau no tās pirmsākumiem. Taču solidaritātes prakse ikdienā apliecina to, kā mēs spējam vienoties un sadarboties ar savām mātēm, māsām, meitām, ar kolēģēm, kaimiņienēm, komandas biedrenēm.
Diskusijas laikā
espati.lv atzīmēja vairākus interesantus skatupunktus un idejas, ko pauda diskusijas dalībnieces, atsaucoties uz saviem novērojumiem sieviešu solidaritātes jautājumā dažādās dzīves sfērās un situācijās.
Sievietes uznēmējdarbībā un politikā
Par sievieti uzņēmējdarbībā un politikā tika diskutēts gan sieviešu savstarpējās solidaritātes, gan sieviešu un vīriešu solidaritātes ietvaros. Uzņēmēja Lotte Tisenkopfa atzīmēja, ka savā uzņēmējas pieredzē nav piedzīvojusi gadījumu, kad sieviete tiktu ignorēta vai uztverta nenopietni darījumu slēgšanas vai pārrunu procesā, turpretim dzejniece Amanda Aizpuriete izteica minējumu, ka sieviete uzņēmēja automātiski pieņem vīrieša spēles noteikumus, tādējādi šajā spēles laukumā darbojoties kā vīrietis. Par to arī liecina citu sieviešu pieredze – pat sieviete pati nopietnos jautājumos un svarīgu lēmuma pieņemšanas gadījumos vēršas tieši pie vīrieša, ja telpā atrodas abu dzimumu pārstāvji līdzvērtīgās pozīcijās. Runājot par sievieti politikā, politiķe Inese Vaidere atzina, ka dažreiz savu sievietes dzimumu izjūt pat kā prioritāti komunikācijā ar, piemēram, augstām amatpersonām vai citiem kolēģiem. Tiesa, politiķes pieredze rāda, ka sieviete politikā ir
jauninājums valstīs, kur tradicionāli sievietes vieta ir mājas pavarda uzturēšana, nevis svarīgu lēmumu pieņemšana, it īpaši jau politiskos jautājumos. Kādas valsts prezidents Vaideri pat izlaidis, sasveicinoties ar citu valstu pārstāvjiem kādā oficiālā tikšanās reizē, tikai tāpēc, ka politiķe ir sieviete. Interesantu viedokli izteica operdziedātāja Evita Raituma. Sievietes politikā Latvijā ir vajadzīgas, jo arī Latviju lielākā daļa asociē tieši ar sievietes tēlu. Arī mūsu brīvības simbols ir sieviete, kura virs galvas tur trīs zvaigznes. Pie varas mūsu valstī ir vīrieši, kuri izdara stingrus, cietus un bezemocionāli asus lēmumus, turpretim sieviete pat lietišķiem un politiskiem lēmumiem pieiet ar lielāku iejūtību. Raitumasprāt – tieši tāpēc, ka sieviete spēj pārvarēt lielākas grūtības un nekādā gadījumā par prioritāti neuzskata materiālu labumu nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, arī kultūras un izglītības ministru amati bieži tikuši tieši sievietēm.
Sieviešu savstarpējā solidaritāte ikdienas situācijās
Ilze Graudiņa, mājsaimniece, ieteica sievietēm aizdomāties par mūsu pašu – sieviešu solidaritāti ikdienas situācijās. Kā triju bērnu māmiņa, Ilze ir izjutusi solidaritātes trūkumu gan no sieviešu, gan vīriešu puses, par piemēriem minot gadījumus, kad sabiedriskajā transportā kājās stāv grūtnieces un māmiņas ar maziem bērniem, bet pārējie pasažieri izliekas to nemanot un sēdvietu neatbrīvo. Nereti dzirdētas arī nosodošas frāzes: “Sievietei ar savām problēmām un bērniem galā jātiek pašai, jo pie tā, ka viņai ir bērni,
vainīga ir tikai viņa pati”. Turpinot šo tēmu, tika pārspriests jautājums arī par citu tautību pārstvju solidaritāti. Rezumējums bija diezgan skumjš, jo par latviešiem solidārāki tika atzīti gan krievu tautības pārstāvji, gan arī kaimiņi lietuvieši. Proti, dzejniece Amanada Aizpuriete minēja gadījumu, kad Viļņā gaidīja mikroautobusu, esot gaidībās un ar diviem bērniņiem pie rokas. Lietuviešu sievietes nekavējoties pašķīrušas ceļu, un garajā rindā Amandai nav nācies stāvēt. Doma vien, ka sieviete grūtniece vai sieviete ar bērniem varētu tikt ignorēta, šīm tautietēm vispār nav bijusi pieņemama. Šīs pieredzes apmaiņas laikā māksliniecei Ingrīdai Pičukānei izdevās rast citu sieviešu solidaritāti raksturojošu vārdu – vienotība. Mums jābūt savā starpā vienotām, lai mēs justu šo savstarpējo atbalstu.
Sieviete zem stereotipu sloga
Pamatā diskusijas gaitā tika izdarīts secinājums, ka sieviete vēl joprojām atrodas zem stereotipu sloga - sieviete tiek uzlūkota kā mājas pavarda uzturētāja, māte, grūtību pārvarētāja un vīrieša atbalstītāja. Sieviete politikā un uzņēmējdarbībā pamazām iekaro savu vietu, bet vēl ir daudz darāmā, lai lauztu tik ļoti iesīkstējušos stereotipus, kaut gan diskusijas dalībnieces atzina, ka šajā ziņā mūsu valsts ir progresējusi, ja salīdzina situāciju citās Eiropas valstīs. Viens no aktuālajiem jautājumiem tomēr vēl joprojām ir mazākās darba algas sievietēm, kas ieņem līdzvērtīgu amatu kā vīrietis.
Pašapziņas jautājums
Ļoti būtiska loma sieviešu respektēšanas un tieši dzimumu solidaritātes jautājumos ir sievietes pašapziņai, kuru mēs kopīgiem spēkiem viena otrai varam palīdzēt veidot un celt. To būtu jāturpina darīt tieši savstarpējās sieviešu solidaritātes ietvaros. Lauksaimniece Aija Balode izteica viedokli jautājumā par lauku un pilsētas sieviešu solidaritāti - to noteikti nevajadzētu atstāt novārtā. Valsts ekonomiskās krīzes apstākļos radies iedalījums dzīvotājās (sievietes ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem) un izdzīvotājās (sievietes ar zemiem ienākumiem, dzīvo lielākoties attālos lauku rajonos). Aija Balode atzina šo divu grupu savstarpējo solidarizēšanos un komunikāciju par problemātisku.
Jautājums par to, vai Latvijas krīzes situācijā sieviete viena otrai ir atbalsta persona, šķiet tomēr palika neatbildēts. Diskusijas gaitā tika iezīmēti galvenie problemātiskie virzieni sieviešu solidaritātes jautājumos, bet pie tā, lai sieviešu solidaritāte patiešām spētu mainīt pasauli, cītīgi jāstrādā sievietēm pašām, jo, atskatoties uz senākiem vēstures faktiem un notikumiem, neapšaubāmi var apgalvot, ka sievietes laika gaitā par savu ietekmi un tiesībām turpina cīnīties diezgan veiksmīgi. Tāpēc arī
espati.lv aicina savas lasītājas nebūt vienaldzīgām un nepaiet garām situācijās, kad, iespējams, jūsu palīdzība vajadzīga kādai citai nelaimē vai sarežģītā situācijā nonākušajai. Galu galā solidarizēties var ne tikai bēdās, bet arī priekos, kas noteikti būs daudz uzmundrinošāks dzinulis lielu lietu veikšanai.
